Vācijas Bruņoto spēku (Bundesvēra) ģenerālinspektors Karstens Breiurs aicinājis ne tikai armiju, bet arī rūpniecību un civilo sabiedrību gatavoties iespējamam militāram konfliktam, raksta "The Moscow Times".
“Bez jums, karavīri, mēs esam nolemti neveiksmei. Bet neveiksme nav iespēja. Jo tā nozīmētu nāvējošus draudus mūsu sabiedrībai, kādu mēs pazīstam. Mēs visi esam vienā laivā,” uzsvēris Breiurs.
Viņš norādījis, ka jāņem vērā pieredze no kara Ukrainā un militāro tehnoloģiju attīstība. “Krievija mācās. Viņi kopē un pielāgo. Viņi ievieš inovācijas, kas vērstas pret mūsu stiprajām pusēm un tās apiet,” teicis ģenerālinspektors.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss iepriekš brīdinājis, ka Krievija līdz 2029. gadam varētu būt gatava uzbrukt NATO valstīm. Krievijas oficiālās personas šādus pieņēmumus noraida, bet Vācijā tiek pārbaudīta infrastruktūras un veselības aprūpes gatavība kara apstākļiem. Scenārijos tiek rēķināts ar līdz 1000 ievainotiem karavīriem dienā, kas prasītu civilo slimnīcu iesaisti. Tiek apsvērta arī 1979. gadā uzceltās pazemes slimnīcas Ulmā atkārtota aktivizēšana, kas spēj autonomi darboties 90 dienas un uzņemt līdz 2000 pacientu.