Pēc valsts zelta pārdošanas Kremlis ķēries pie dimantiem

Pēc rekordliela zelta apjoma pārdošanas Krievijas Finanšu ministrija sāk dimantu izpārdošanu, cenšoties glābt valsts kasi, vēsta portāls dialog.ua.

Krievijas Valsts kase ir nonākusi lielās grūtībās. Pēc rekordliela zelta pārdošanas apjoma (Centrālā banka jūnijā zaudēja 44 tonnas zelta rezervju) Finanšu ministrija ir nolēmusi pārdot īpaši lielus dimantus no Krievijas Federācijas Valsts fonda.

Par to raksta neatkarīgais krievu ekonomists Vjačeslavs Širjajevs. Izsole notiks septembrī, un pieteikumi tiks pieņemti līdz 20. augustam. Organizācijas un individuālie uzņēmēji var piedalīties, veicot 200 000 rubļu lielu depozītu.

Šis depozīts nav atmaksājams un tiks ieskaitīts federālajā budžetā, ja izsoles uzvarētājs atsakās slēgt dimantu pirkuma līgumu.

Īpaša izmēra dabisko dimantu, kuru svars ir 10,8 karāti vai vairāk, izsolīšana no Valsts fonda vietējā tirgū nav labākais veids, kā aizlāpīt budžeta caurumus. Neapstrādāta liela akmens cena ir divas līdz trīs reizes zemāka nekā apstrādāta dimanta cena, kas tiek pārdota, piemēram, “Sotheby's” izsolēs.

Parasti lieli dimanti, kas sver vairāk nekā 10 karātus, tiek sagriezti piecās daļās un ievietoti diezgan parastās rotaslietās. Nebūs unikālu lotu, kā arī nebūs rekordcenu.

Finanšu ministrija nepublicēs izsoles rezultātus, lai izvairītos no apmulsuma. Taču Kremlis garantēti tiks saistīts ar Ļeņina īstenoto cara dārgakmeņu pārdošanu bada laikā.