ASV kongresmenis: "Putins ir slikts cilvēks. Es domāju, ka viņš ir bīstams"

ASV Kongress 2026. gada 3. februārī apstiprināja 200 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Baltijas drošības iniciatīvai, lai stiprinātu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas aizsardzības spējas. Tomēr nauda līdz Baltijai vēl nav nonākusi. Par to, kādēļ tā un vai vajadzētu satraukties par ASV atbalsta samazināšanu Baltijas valstīm, intervijā aģentūrai LETA stāsta ASV Kongresa Pārstāvju palātas loceklis un ilggadējs Baltijas valstu atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājs Dons Beikons.

Kongress apstiprināja 200 miljonus ASV dolāru Baltijas valstu drošības iniciatīvai, taču abu partiju senatori ir pauduši bažas, ka Pentagons kavē drošības palīdzības sniegšanu Ukrainai un Baltijas valstīm. Kas notiek ar šiem līdzekļiem, un vai Latvija var būt droša, ka tie patiešām tiks saņemti?

Tie tiks saņemti, jo tā paredz likums. Mēs likumā noteicām, ka Pentagonam ir pienākums izmaksāt šos 200 miljonus dolāru Baltijas valstu drošības iniciatīvai. Ir taisnība, ka aizsardzības ministra vietnieks politikas jautājumos bijis lēns šīs iniciatīvas īstenošanā. Domāju, ka viņš kaut kādu iemeslu dēļ tam nedaudz pretojās un nebija virzījis šo jautājumu. Mēs šo jautājumu pacēlām, un domāju, ka viņš saprata, ka ir pieķerts, ka rīkojas pārāk lēni, bet tagad jautājums virzās uz priekšu. Apstiprinājums pašreiz atrodas ASV Eiropas pavēlniecībā (The United States European Command), tāpēc var teikt, ka process virzās uz priekšu un 200 miljoni tiks nosūtīti.

Bet kad?

Es teiktu, ka jau drīzumā. Gribētu, lai varētu nosaukt precīzu datumu, bet tas būs drīz. Jo mēs viņus pieķērām un teicām - jūs to neīstenojat. Tāpēc labāk to dariet! Un tāpēc arī vairāki senatori uzrakstīja vēstuli [Pentagona vadībai]. Viņi teica: "Hei, tas ir likums! Nav izvēles. Virzieties uz priekšu!”

Tātad jūs teiktu, ka Latvija var būt pārliecināta, ka ASV drošības garantijas Baltijas valstīm ir stabilas?

Jā, es teiktu, ka Kongresa atbalsts ir spēcīgs. Runājot par Balto namu, ne vienmēr tas ir prezidents, dažreiz tie ir citi cilvēki. Bet, ja viņi vilcinās, Kongress piespiedīs risināt šo jautājumu, un, kad tas būs ierakstīts likumā, viņiem nebūs izvēles. Bet es domāju, ka kopumā atbalsts Baltijas valstīm ir spēcīgs. Tas ir plašs un no abām partijām.

Kāds ir jūsu viedoklis - vai Krievijas draudi Baltijai Vašingtonā tiek uztverti pietiekami nopietni?

Ja viņi ir gatavi iebrukt Ukrainā, viņi ir gatavi apdraudēt arī Baltijas valstis. Ģenerālis Deivids Petreuss nesen teica, ka, ja mēs izgāžamies Ukrainā, tad krievi, visticamāk, paņems daļu Baltijas un skatīsies, ko mēs darīsim tālāk. Es domāju, ka mums tas jāuztver nopietni. Tāpēc mums ir karaspēks visās trīs Baltijas valstīs. Un tāpēc mēs ceram, ka ar Baltijas drošības iniciatīvu uzlabosim gaisa aizsardzību.

Es domāju, ka mums tas jāuztver nopietni. Vai visi to uztver nopietni? Zināt, par to droši vien notiek debates. Krievija ir rīkojusies ļoti slikti Ukrainā. Viņi ir bijuši briesmīgi. Viņi ir zaudējuši 1,3 miljonus cilvēku, un viņu ekonomika ir drupās. Tāpēc daži domā, ka viņi ir pārāk vāji, lai būtu drauds. Bet es nezinu. Putins šobrīd ir kā stūrī iedzīta žurka. Es domāju, ka viņš ir bīstams un mums jābūt uzmanīgiem. Daži arī domā, ka Krievija Ukrainā jūtas tik nožēlojami, ka nekad neuzbruktu Baltijas valstīm. Es nezinu. Es esmu studējis vēsturi, un vēsture ir neparedzama. Putins ir slikts cilvēks. Es domāju, ka viņš ir bīstams cilvēks, un mums jābūt gataviem uz sliktāko.