NATO gatavojas iespējamiem Krievijas draudiem: jauns plāns Baltijas valstīm

NATO gatavojas stiprināt savu austrumu flangu, izveidojot jaunu militāro struktūru, kas ļautu ātri izvietot spēkus Latvijā un Igaunijā Krievijas draudu gadījumā, ziņo "Reuters".

Pašlaik NATO spēki Baltijas valstīs un Polijas ziemeļos ir pakļauti vienam daudznacionālam štābam Polijas pilsētā Ščecinā. Tomēr ierosinātās izmaiņas paredz papildu korpusa līmeņa pavēlniecības izveidi, kam vajadzētu palielināt reaģēšanas ātrumu un spēku koordināciju reģionā.
Kā apgalvo militārpersonas, otra korpusa nosūtīšana reģionam ļautu NATO "ātri mobilizēt spēkus" un stiprināt reģiona aizsardzību. Kara laikā armijas korpuss parasti sastāv no vairākām divīzijām, kuru kopējais karavīru skaits ir no 40 000 līdz 60 000.

Avoti ziņo, ka Vācija un Nīderlande, saskaņojot darbības ar NATO, ir panākušas vienošanos par Vācijas pilsētā Minsterē bāzēta vācu-nīderlandiešu korpusa norīkošanu Latvijas un Igaunijas aizsardzībai. Viņi norādīja, ka Berlīne un Amsterdama kopā ar citiem partneriem tagad stiprinās šos spēkus.

Tomēr pagaidām nav zināms, kad šis lēmums stāsies spēkā un cik karavīru konflikta gadījumā būs pakļauti jaunajam štābam. Nīderlandes Aizsardzības ministrija paziņoja, ka korpusa misija "pašlaik tiek precizēta", un atteicās sniegt sīkāku informāciju, savukārt Vācijas Aizsardzības ministrija atteicās sniegt komentārus, atsaucoties uz notiekošo koordināciju ar NATO.

ASV plāno ievērojami samazināt savu militāro ieguldījumu NATO aktivitātēs

"tv3.lt" atzīmē, ka, saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem, ASV plāno ievērojami samazināt savu militāro ieguldījumu NATO aktivitātēs, galvenokārt samazinot aliansei piešķirto ieroču un karavīru skaitu. Tāpat, ņemot vērā strīdus ar sabiedrotajiem par Irānu, ASV prezidents Donalds Tramps nolēma izvest no Vācijas 5000 amerikāņu karavīru.

Viņš arī neizslēdza iespēju samazināt ASV karavīru skaitu Spānijā un Itālijā.