Starptautiskā Jūras organizācija (IMO) pieņēmusi lēmumu pagarināt laiku, kad spēkā stāsies aizliegums pasažieru kuģiem izgāzt notekūdeņus Baltijas jūrā, aģentūru BNS informēja Pasaules dabas fonda Ūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.
Starptautiskā Jūras organizācija (IMO) pieņēmusi lēmumu pagarināt laiku, kad spēkā stāsies aizliegums pasažieru kuģiem izgāzt notekūdeņus Baltijas jūrā, aģentūru BNS informēja Pasaules dabas fonda Ūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.
Fonda speciālisti uzskata, ka tas vēl vairāk attālina Baltijas jūras atveseļošanu un pasliktina jūras ekoloģisko stāvokli.
Sākotnēji pieņemts lēmums aizliegt notekūdeņu izgāšanu Baltijas jūrā no 2013.gada jaunajiem kuģiem un no 2018.gada – visiem pasažieru kuģiem, ja ostās būs pieejams atbilstošs aprīkojums notekūdeņu savākšanai, taču, pārskatot lēmumu, tika noteikts, ka aizliegums jaunajiem kuģiem stāsies spēkā no 2016.gada.
Pasaules dabas fonds norāda, ka Baltijas jūras reģions ir pievilcīgs tūrisma maršruts un to apmeklē aptuveni trīs miljoni kruīza kuģu pasažieru gadā un uz kuģiem paliek ļoti daudz notekūdeņu, bet iekārtas, kas šo daudzumu varētu kvalitatīvi un ātri uzņemt attīrīšanai, ir pieejamas tikai dažās Baltijas jūras reģiona valstu ostās, un Rīgas osta nav starp tām.
Pēc Pasaules dabas fonda sniegtajiem datiem, pēdējo 10 gadu laikā kruīza kuģu pasažieru skaits Baltijas jūras reģionā ir trīskāršojies un pašlaik pārsniedz trīs miljonus. Katru gadu Baltijas jūrā iebrauc vairāk nekā 350 kruīza kuģu, kas piestāj ostās vairāk nekā 2100 reižu. Notekūdeņi, kas rodas uz kruīza kuģiem, saturot aptuveni 365 tonnas slāpekļa un 119 tonnas fosfora, norādīja fonda pārstāvis.