Politologs skaidro notiekošo Krievijā: cilvēki ir iebiedēti!

Šobrīd Krievijas virzība uz Ziemeļkorejas modeli, kas ir totāli noslēgts un naidīgs pret ārpasauli, iezīmējas arvien skaidrāk, intervijā LETA pauž politologs un Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"). Viņaprāt, Krievijas diktators Vladimirs Putins ir reāli bīstams personāžs, jo viņš sevi uzlūko kā vēsturiska mēroga personību, sapņo par Trešo Romu un identificē sevi ar Krieviju. Savukārt Krievijas sabiedrībai tiek iestāstīts, ka "dzīvojam slikti nevis mūsu vainas dēļ, bet tādēļ, ka sliktie Rietumi mums dara pāri".

Par ko, jūsuprāt, liecina Krievijā notiekošā interneta ierobežošana un centieni bloķēt VPN? Vai tiek gatavoti kādi sabiedrībai nepatīkami lēmumi? Cik plašu neapmierinātību tas var izraisīt? Krievijas eksperts Kārlis Daukšts intervijā LETA norādīja, ka tas skar tikai nelielo inteliģences slāni.

Es domāju, ka tas liecina par kārtējo, gandrīz vai staļinisko, skrūvju piegriešanu, kas nozīmē, ka brīva interneta Krievijā nebūs. Tā dodas Ķīnas totāli kontrolēta interneta virzienā, kas ir ceļš ne tikai uz autoritārismu, bet jau uz totalitārismu. Kāpēc tas tiek darīts? Vispirms jau tāpēc, lai izskaustu jebkādu brīvdomību, bet arī tāpēc, lai novērstu dažādus drošības, tostarp dronu radītus, riskus.

Krievijas vara domā, ka internets ir iespēja dažādām kaujinieku grupām koordinēt uzbrukumus, tostarp infrastruktūras objektiem.

Es piekritīšu kolēģim Daukštam, ka tas nenovedīs ne pie kādiem masu protestiem. Tas ir ne tikai tāpēc, ka cilvēki ir iebiedēti, bet arī tādēļ, ka liela daļa Krievijas sabiedrības ir sapratusi, ka atbalstīt režīmu un būt putinistiem viņiem personiski ir daudz izdevīgāk nekā paust kādu neapmierinātību. Līdz ar to mani vairāk interesētu tas, kādu iespaidu interneta ierobežošana atstās uz ekonomiku, jo mūsdienās tā aizvien vairāk kļūst digitāla. Tas attiecas arī uz Krieviju, līdz ar to interneta ierobežošana sitīs pa ekonomiku - mazumtirdzniecība, bankas, visi digitālie pakalpojumi. Krievijas vidējais iedzīvotājs interneta ierobežošanu izjutīs kā mazākas iespējas saņemt un nodot no cenzūras brīvu informāciju, kā arī būs apgrūtināta piekļuve digitālajiem pakalpojumiem, kas bremzēs ekonomiku.

Par interneta un VPN ierobežošanu satraukušies arī militāristi.

Pirmsākumos, 2022. gadā, militāristi pārsvarā izmantoja "Telegram", kas arī kaut ko liecina par Krievijas bruņotajiem spēkiem un to tehnoloģisko attīstību. Es pieņemu, ka tagad tas tā vairs nav. Krievi jau mēģina ķīniešu stilā piedāvāt režīma kontrolētas alternatīvas. Pašlaik aktuāla ir vietējā ziņapmaiņas lietotne "Max" (armijā gan drošības apsvērumu dēļ aizliegta - red.). Jautājums ir, cik lielā mērā Krievijas varas iestādēm izdosies ierobežot VPN, kas daudziem interneta lietotājiem bija ikdienas dzīves sastāvdaļa. Es pieņemu, ka visus VPN servisus nobloķēt nav iespējams, bet skaidrs, ka režīms dodas šajā virzienā.

Tie ir arī centieni ierobežot iedzīvotāju piekļuvi jebkurai informācijai, kas nāk no ārvalstīm, tostarp opozīcijas.

Protams. Tā ir kārtējā fāze procesam, kurš ir sācies jau ilgi pirms iebrukuma Ukrainā.