Epstīna faili: noziedznieka draugu lokā bijis arī latviešu kriptogrāfs

Mirušā ASV dzimumnoziedznieka un finansista Džefrija Epstīna faili, ko publiskoja ASV Tieslietu departaments, liecina, ka viņa dzīves pēdējos gados regulārus kontaktus ar viņu uzturēja Amerikā dzīvojošais latviešu zinātnieks Madars Virza, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Viņu pazīšanās sākās caur prestižu augstskolu, kur Epstīna ziedojumi un viesošanās pie mācībspēkiem vēlāk izraisīja skandālus un atkāpšanās. Taču tagad publicētā e-pastu sarakste liecina, ka vēlāk Virza ar Epstīnu apsprieda biznesa iespējas kriptovalūtas lauciņā.

Pirms aptuveni 15 gadiem jaunais latviešu datorzinātņu talants Madars Virza devās uz ASV - studēt maģistrantūrā prestižajā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT). Žurnālam “IR” Virza tolaik stāstīja, ka vēlas pievērsties kriptogrāfijai - zinātnei par informācijas paslēpšanu. Par ASV toreiz viņš trīs vārdos izteicās šādi: “Progress. Brīvība. Iespējas.”

Ar Madaru Virzu Epstīnu virtuāli iepazīstināja kāds MIT students jau 2015.gadā: Virza esot viens no izcilākajiem kriptogrāfiem un strādājot pie anonimitāti nodrošinošas kriptovalūtas “Zerocash” projekta. Tomēr klātienē abu pirmā tikšanās varētu būt notikusi 2017.gada aprīļa vidū nedēļas nogalē - kā secināms no Epstīna failiem.

Bijusī “MIT Media Lab” darbiniece Signe Svensona savulaik cēla trauksmi par Epstīna ziedojumiem, to izcelsmes slēpšanu un viņa vizītēm laboratorijas telpās. ASV sabiedriskajā radio NPR Svensona 2019.gada rudenī stāstīja, ka Epstīnam parasti līdzi bijušas viena vai divas pavadones - jaunas sievietes, kas angliski runājušas ar Austrumeiropas akcentu.

Viņa atstāstīja kādas 2015.gada vizītes detaļas, kas vairākām darbiniecēm jau tobrīd šķita problemātiskas.“Mūs jau iepriekš brīdināja, ka Epstīns nekad nekur nedodas bez divām sievietēm blakus. Un, ņemot vērā viņa iepriekšējo pieredzi, mēs vienkārši zinājām, ka pastāv iespēja - tā nav viņu izvēle, ka viņas neceļo kopā ar viņu brīvprātīgi.

Mēs darījām visu, lai liktu viņām saprast: ja jums kaut ko vajag, mēs esam šeit. Mēs centāmies panākt, lai viņas justos pietiekami droši, lai kaut ko pateiktu. Mēs pat pārbaudījām miskastes, lai redzētu, vai viņas nav kaut ko uzrakstījušas uz salvetēm,” atminējās Svensona.

Epstīna faili liecina, ka ar finansista vizītēm Bostonas akadēmiskajā priekšpilsētā Kembridžā un sarunām līdzās citiem zinātniekiem Virzas kontakti ar viņu neaprobežojās.

Laikā no 2017. līdz 2019. gadam abi regulāri sarakstījās. Epstīns, piemēram, iesaistīja nodokļu konsultantus, lai tie palīdz Virzam ar padomu vai ar maksājumu veikšanu ārzonās.

2018.gada martā uz ierasto tikšanos ar Kembridžas zinātnes un akadēmisko aprindu pārstāvjiem Epstīns paņēma līdzi jaunu draugu - bijušo Donalda Trampa prezidenta kampaņas vadītāju un vēlāk Baltā nama galvenā stratēģa amatu pusgadu ieņēmušo Stīvu Benonu.

Iepriekšējā vakarā Virza Epstīnam bija nosūtījis e-pastu ar nosaukumu “Stīvam”. Tajā bija saraksts ar Bostonas apkārtnes katoļu baznīcām, kurās varētu būt labas Pūpolu svētdienas mises. Epstīns to pārsūtīja Benonam ar paskaidrojumu, ka vēstule ir no “monētu čaļa”, acīmredzami norādot uz Virzas darbību kriptovalūtu jomā.

Vairāki mediji katoļa Benona tā laika aktivitātes, par kurām jaunas liecības sniedz Epstīna faili, tagad raksturo kā kā “krusta karu” pret Francisku un mēģinājumu “gāzt” labējiem populistiem netīkamo pāvestu. “Mani iebildumi pret pāvestu šodien ir saistīti ar šo pedofilijas krīzi, pret kuru viņi neizturas kā pret krīzi,” 2019.gada aprīlī būdams Romā intervijā, “NBC News” paziņoja Benons.

Benonu Eiropā interesēja ne tikai Vatikāns - viņš arī vēlējās izveidot globālu populistu kustību, bet Epstīns centās viņam tajā palīdzēt - mudināja domāt par tās finansēšanu ar kriptovalūtu un studēt blokķēdes.

Iespējams, tieši tāpēc Epstīnam šķita svarīgi Benonu savest kopā ar Virzu, pieļauj Ambainis: “Es domāju, ka Epstīna un Benona interese šajā gadījumā tomēr ir bijusi par kriptovalūtām, kas ir tāda lieta, ar kuru tajā laikā varēja nopelnīt ļoti daudz.”

Benons ar Epstīnu arī kala plānus par to, kas notiktu, ja labus panākumus Eiropas Parlamenta vēlēšanās gūtu Benona konsultētās populistu partijas un politiķi - Nacionālā fronte Francijā, “Līga” Itālijā, Šveices Tautas partija, Vācijas “AFD”, Ungārijas premjers Viktors Orbāns un citi.

Vai Virza kaut ko zināja par abu sazvērnieku plāniem, nav skaidrs. Taču Benona pārstāvētais politiskais virziens viņam varētu būt diezgan pieņemamams, izriet no Ambaiņa paustā par bijušā studenta agrāko politisko nostāju: “Madaram vienmēr ir bijuši uzskati, kas ir krietni tuvāki ASV Republikāņu partijai nekā manējie. Jo faktiski jau aizbraucot viņš jūsmoja par vairākiem Republikāņu partijai tipiskiem politiskiem elementiem.” Ambainis ar to domā, piemēram, Virzas atbalstu ASV konstitūcijā ierakstītajām tiesībām uz šaujamieročiem.

2019.gada pavasarī pēc Virzas pēdējās tikšanās ar Epstīnu, par kuru ir saglabājušās liecības, jaunais zinātnieks uzrakstīja Epstīna palīdzei Leslijai Grofai, kura kādu laiku arī tika izmeklēta kā finansista iespējamo noziegumu atbalstītāja. “Es staroju, kad atgriezos Kolumbijas Universitātē. Džefrijs ir tāda pozitīvas enerģijas plūsma!” rakstīja Virza Epstīna asistentei. Divus mēnešus vēlāk, 2019.gada jūlijā, Epstīnu uzreiz pēc atgriešanās no Parīzes aizturēja lidostā Ņūdžersijā.

Madars Virza saikni ar Latviju acīmredzami nav zaudējis, jo vēl pagājušajās Saeimas vēlēšanās viņš bija iekļauts ASV pilsētas Bostonas iecirkņa vēlēšanu komisijas sastāvā. Tomēr uz “de facto” vēstulēm un īsziņām ar lūgumu komentēt attiecības ar Epstīnu Virza neatbildēja.