"Politico": Putina Krievijas projektam tuvojas gals

Maskavas izveidotā globālā alianse strauji brūk, un Kremlis faktiski ir zaudējis spēju ietekmēt savu partneru likteni, raksta “Politico”.

Šobrīd Putins klusībā vēro, kā Tramps bez pretestības vienu pēc otra neitralizē savus partnerus, kamēr visa Maskavas sistēma brūk.

Tuvajos Austrumos Krievija ir zaudējusi vienu no saviem galvenajiem sabiedrotajiem 2024. gada beigās, kad sabruka Bašara al Asada režīms Sīrijā. Maskava, kas daudzus gadus bija saukusi Damasku par savas ietekmes pīlāru, bija bezspēcīga novērst sabrukumu. Neatgriezeniski tika zaudēti miljardiem dolāru, investīcijas ieročos un laiks.

Janvāra sākumā līdzīga situācija radās Dienvidamerikā, kad ASV sagūstīja Kremļa tuvāko sabiedroto Nikolasu Maduro, kurš tikai gadu iepriekš bija piedalījies Uzvaras dienas parādē Maskavā. Krievija nespēja atvairīt bezprecedenta ASV īstenoto Krievijas karoga naftas tankkuģa sagrābšanu.

Tagad apdraudēta ir arī Irāna, ar kuru Putins tikai pirms gada parakstīja 20 gadu stratēģiskās partnerības līgumu. Irāna piegādāja Krievijai dronus karam pret Ukrainu, taču šodien Teherānas režīms saskaras ar plaša mēroga protestiem. Irānas eksperts Ņikita Smagins komentārā laikrakstam “Politico” norāda, ka Irāna saprot, ka, ja situācija kļūs kritiska, Krievija vienkārši atkāpsies.

Boriss Bondarevs, bijušais Krievijas misijas ANO padomnieks Ženēvā, tieši nosauc aliansi par blēdību, ko Maskava ir izveidojusi: "Ne Venecuēla, ne Irāna nav nevienas Krievijas impērijas sastāvdaļa. Pēc iebrukuma Ukrainā Krievija vēlējās parādīt, ka tā nav viena, bet tā ir propaganda.”

Maksims Kalašņikovs, kuru citē “Politico”, to rezumē vēl skarbāk: "Vesela ēra beidzas." Pēc viņa teiktā, Krievijas varas iestādes "nodarbojās tikai ar lielvaras statusa imitēšanu, nevis tā faktisku radīšanu".

Bondarevs norāda, ka Putins vēl nav komentējis ne notikumus Venecuēlā, ne krīzi Irānā. Tā ir izplatīta Kremļa taktika: sliktās ziņas novelt uz padotajiem.