Pirms tikšanās ar ASV sarunu delegāciju Kremlī Putins bravūrīgi piedraud Eiropai
Putins: Krievijai nav nodoma karot ar Eiropas valstīm, bet uzbrukuma gadījumā tā gatava uzsākt karu "kaut tūlīt".
Ar šādu paziņojumu žurnālistiem Kremļa diktators Vladimirs Putins nāca klajā pirms tikšanās ar ASV delegāciju. Putins bravūrīgi piedraudēja ar Eiropas pilnīgu iznīcināšanu gadījumā, ja tā uzbruktu un sāktos karadarbība.
Putins 2. decembrī Kremlī tikās ar ASV prezidenta īpašo sūtni Stīvu Vitkofu un Donalda Trampa znotu Džaredu Kušneru, lai apspriestu kara izbeigšanas plānu Ukrainā. Pirms tam Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka no šīm sarunām “ir atkarīgs viss”, savukārt Putins izcēlās ar kareivīgākiem paziņojumiem, vērstiem ne vien Ukrainas, bet arī Eiropas virzienā, informē raidorganizācijas BBC krievu redakcija.
“Visai ātri varētu rasties situācija, kad nebūs neviena, ar ko turpināt sarunas,
Putinu citē Kremļa ziņu aģentūra “TASS”. Pēc Putina teiktā, Krievija netaisās sākt karu, bet Eiropa, viņaprāt, cenšas panākt Krievijas “stratēģisku sakāvi” un ir “kara atbalstītāju pusē”. Putins vainoja Briseli, jo tā “traucē ASV prezidenta Trampa administrācijas centieniem panākt miera izlīgumu Ukrainā”, izvirzot Krievijai nepieņemamus priekšlikumus, piebilstot, ka Eiropa “no sarunām ir atteikusies”.
Vēl daži Putina paziņojumi pirms tikšanās ar Trampa pārstāvjiem: “Eiropa izvirza priekšlikumus miera plānam, kas nav pieņemami Krievijai un ignorē realitāti frontē; Krievija varētu izolēt Ukrainu no Melnās jūras, ja Kijiva turpinās Krievijas kuģu "pirātismu". Atbildot uzbrukumiem tankkuģiem, Krievija paplašinās triecienus Ukrainas ostām un tajās ienākošiem kuģiem. Krievija Ukrainā rīkojas "ķirurģiski". Tas nav karš šī vārda burtiskā nozīmē.” Pēc tam Putins pamāja ar roku žurnālistiem un devās uz tikšanos ar Trampa sūtni Vitkofu. Laikraksts “The Washington Post” komentē: “Amerikas pārstāvji ieradās Maskavā uz sarunām ar Putinu, savukārt Kremlis pirms tikšanās uzsver savus militāros panākumus Ukrainā.” Putina paziņojumi izskan laikā, kad Eiropā pieaug bažas par iespējamu militāru konfliktu ar Krieviju, raksta izdevums “The Moscow Times”.
17. novembrī Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss paziņoja, ka līdz 2028. gadam Krievijas armija varētu atgūt kaujas spējas uzbrukumam NATO dalībvalstīm, savukārt daži eksperti uzskata, ka Eiropā ir "piedzīvota pēdējā miera vasara". NATO ģenerālsekretārs Marks Rite jūnijā paziņoja, ka plaša mēroga karu Eiropā Krievija spējīga uzsākt tuvāko piecu gadu laikā. Dānijas izlūkdienests ar līdzīgu vērtējumu nāca klajā februārī. Oktobrī Francijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Fabjēns Mandons paziņoja par nepieciešamību gatavoties konfliktam nākamo trīs līdz četru gadu laikā, savukārt Vācijas Apvienotās operatīvās pavēlniecības vadītājs ģenerālleitnants Aleksandrs Solfranks norādīja, ka Maskavas lēmums iebrukt Eiropā būs atkarīgs no Krievijas militārās jaudas un Rietumu iespējamās reakcijas. Pagājušajā vasarā Vācijas izlūkdienesta BND vadītājs brīdināja par Krievijas provokācijas risku Baltijas valstīs pēc Krimas aneksijas scenārija. Polijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Veslavs Kukula novembra vidū paziņoja, ka valsts ir "pirmskara stāvoklī".
