Tapis NATO un Bundesvēra plāns iespējamam karam ar Krieviju
“WSJ”: NATO un Bundesvērs izstrādā "Vācijas operatīvo plānu".
Vācijā tapis 1200 lappušu operatīvais plāns (OPLAN DEU), lai sagatavotos iespējamam militāram konfliktam ar Krieviju. Bundesvēra vadība darbu pie tā uzsāka pirms divarpus gadiem. Dokuments iezīmē atgriešanos pie Aukstā kara mentalitātes, kad pilsoniskā sabiedrība un infrastruktūra bija gatava pastāvīgai sadarbībai ar militārpersonām, ziņo “The Wall Street Journal”.
Kara gadījumā ar Krieviju, kas, pēc Vācijas militāro amatpersonu domām, var sākties "pat rīt", Vācija kļūs par NATO karaspēka pārdislokācijas transporta mezglu austrumu virzienā. NATO karaspēkam militāra konflikta gadījumā ar Krieviju būtu jāšķērso Vācijas teritorija, tāpēc operatīvajā plānā svarīgākā ir loģistika. Eiropā alianses spēkus joprojām sagaida militārām prasībām neatbilstoša infrastruktūra un likumdošana. “Izrādās, ka NATO aizvadītos divarpus gadus nav snaudusi, bet gatavojusies karam Baltijā un Polijā. Un tagad alianse sabiedrībai atklājusi detalizētu plānu karaspēka pārvietošanai uz austrumu flangu,” komentē "Telegram" kanāls “Berlinspeaks”.
"Vācijas operatīvajā plānā" (“Operation Deutschland”) aprakstīta līdz pat 800 000 vācu, amerikāņu un citu NATO valstu karavīru, militārā aprīkojuma un resursu pārvietošana caur Vācijas teritoriju uz NATO austrumu flangu - uz frontes līnijām, izmantojot valsts infrastruktūru - ostas, upes, automaģistrāles un dzelzceļus, to apgāde un aizsardzība, teikts “WSJ” publikācijā.
Piemēram, karaspēka un ekipējuma izkraušanai plānots izmantot Ziemeļjūras ostas Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā. Plānā aprakstīta aptuveni 13 000 kilometru gara militāro konvoju - smagās tehnikas, kravas automašīnu un tanku - pārvietošana. Civilās slimnīcas plānots pārveidot par kara hospitāļiem, veikt iedzīvotāju ārkārtas evakuāciju no potenciālajām konflikta zonām un nodrošināt pārtikas normēšanu kara laika apstākļos.
Uztraukusies arī Brisele un apsver, kā cīnīties ar Krieviju situācijā, kad dažās ES dalībvalstīs karaspēka tranzīta saskaņošanas laiks ir 45 dienas. Eiropas Komisija (EK) plāno "militāro Šengenu". Militārās mobilitātes pakete līdz 2027. gadam paredz izveidot ES mēroga militārās mobilitātes zonu, lai ES valstis varētu vienkārši paziņot viena otrai par robežu šķērsošanu un atļauja nebūtu jāgaida tik ilgi - ne vairāk par sešām stundām. Briseles ierēdņi apgalvo, ka karaspēka un militārā ekipējuma pārvietošana visā Eiropā “kļūs ātrāka, drošāka un koordinētāka”. EK ierosinājusi izveidot kopīgu solidaritātes fondu ES valstu militāro resursu reģistrācijai un ar tiem savstarpēji dalītos. Tas kara gadījumā nodrošinātu ES valstīm pieejamību infrastruktūrai, piemēram, dzelzceļa sliežu platformām, kravas kuģiem militārā transporta un munīcijas pārvadāšanai, medicīnas vilcieniem. Taču tas viss notiks ne agrāk par 2027. gadu. Militāristi atzīst, ka Vācija šobrīd nav gatava. Par šķēršļiem karaspēka pārvietošanai var kļūt veci tilti, šauri tuneļi un nolietotas dzelzceļa līnijas. Kā teica kāda augsta ranga ES amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma: "Jūs, protams, zināt, ka mūsu tilti pašlaik ne vienmēr spēj izturēt militāro konvoju svaru, un mūsu tuneļi dažreiz ir pārāk šauri..." Briselē “ir plāns” un pat finansējums, taču paliek jautājums, vai Eiropai pietiks laika to īstenot. Piemēram, Latvijā šodien diskusija notiek nevis par to, kā nostiprināt šķērsošanas vietas smagajiem NATO konvojiem, bet vai jānojauc Krievijas platuma dzelzceļa sliedes… Arī tas prasītu laiku…
Vācijas amatpersonas prognozē, ka Krievija būs gatava uzbrukt NATO 2029. gadā. Tomēr neskaitāmās hibrīdkara izpausmes: spiegošana, sabotāža, ielaušanās Eiropas gaisa telpā, ko Rietumu izlūkdienesti uzskata par Maskavas roku darbu, liecina, ka Krievija, iespējams, gatavos uzbrukumu ātrāk. Analītiķi arī uzskata, ka iespējamais pamiers Ukrainā, ko cenšas panākt ASV, Krievijai dos laiku un resursus, lai sagatavotos karam Eiropā.
