Kremļa finanšu rezerves izsmeltas - palielinās nodokļus un drukās naudu
Krievijas Finanšu ministrija: "sabalansēt budžetu vairs nav iespējams".
Krievijas valdība pieņēmusi "grūtus lēmumus" par nodokļu celšanu, jo visas valsts finanšu rezerves, kas ļautu līdzsvarot budžetu, ir izsmeltas. Nepaaugstinot nodokļus, sabalansēt budžetu vairs nav iespējams. Kremļa medijs “RIA Novosti” informē, ka 24. novembrī par to paziņoja Krievijas finanšu ministra vietnieks Vladimirs Količevs, uzstājoties konferencē "Krievijas sociālekonomiskās attīstības prioritātes". Sešu gadu laikā “aizsardzības izdevumu” dēļ Krievijas budžeta tēriņi palielinājušies no 16,6% līdz 19,7% iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr fiksētais ieņēmumu kritums ir līdz IKP 17,1%, informē izdevums “The Moscow Times”.
"Tika izmantotas visas valsts finanšu sistēmas rezerves: ieņēmumi no naftas un gāzes, Nacionālais labklājības fonds un pieejamie atlikumi. Tika palielināts valsts aizņēmums, veikti ieņēmumu mobilizācijas pasākumi, kas neietekmēja nodokļu likmes,
taisnojās ministra vietnieks. Tomēr šogad "valsts finanšu rezerves lielākoties ir izsmeltas," sūkstījās Količevs. Tāpēc pieņemti ilgtermiņa lēmumi: "nedaudz pielāgot nodokļu pamatnosacījumus".
Sākot ar 2026. gadu, PVN likme Krievijā palielināsies līdz 22%, plānojot budžetā ieskaitīt papildu 1,2 triljonus RUR (~ 15,2 miljardus USD), palielināti sodi un uzsākta radikāla nodokļu reforma mazajiem uzņēmumiem. Palielinās pat "tehnoloģiju nodevu" - viedtālruņiem, klēpjdatoriem un citai digitālai tehnikai.
Tomēr caurumu budžetā ar to aizbāzt nevarēs, tāpēc izmantos veco labo naudas drukāšanas metodi. Krievijas budžeta deficīts šogad sasniegs gandrīz 6 triljonus rubļu (~ 76 mljrd. USD), liecina Gaidara institūta ekspertu dati. Šogad budžeta deficītu gandrīz pilnībā sedza Krievijas valdības parāda emisija - federālās aizdevumu obligācijas (OFZ), Finanšu ministrija tās izvieto reizi nedēļā. Gada pirmajā cetirksnī izvietotas obligācijas 1,4 trilj. RUR (~ 17,8 mljrd. USD) vērtībā, otrajā - 1,46 trilj. RUR, trešajā - 1,55 trilj. RUR (~ 19,7 mljrd. USD) vērtībā. OFZ pārsvarā iegādājas lielākās privātās un valsts bankas. Savukārt Centrālā banka (CB) tām nodrošina pieejamos līdzekļus. Kopš 2024. gada beigām CB veic iknedēļas repo darījumu operācijas, piedāvājot kredītiestādēm aizdevumus rubļos, kas nodrošināti ar OFZ. Krievijas Bankas dati liecina, ka šādu operāciju apjoms 24. novembrī sasniedza 2,8 triljonus rubļu (~ 35,6 mljrd. USD). OFZ aktīvu pieaugums bankās notiek repo darījumu rezultātā, kas būtībā ir "Krievijas Centrālās bankas netieša valsts parāda emisijas finansēšana", norāda Gaidara institūts. Šīs prakse "pastiprina inflācijas efektu".
Krievijas Finanšu ministrija 2026. - 2028. gada budžetu piesardzīgi plāno ar apmēram 10 triljonu rubļu deficītu: nākamgad 3,8 trilj. RUR (~ 48,3 mljrd. USD), 2027. gadā - 3,2 trilj. RUR (~ 40,6 mljrd. USD), 2028. gadā - 3,5 trilj. RUR (~ 44,5 mljrd. USD). Līdz ar to valdības/CB aizdevumi būs praktiski vienīgais Krievijas budžeta deficīta finansēšanas avots.
