Krievijas Banka brīdina Putinu
Ziņojumā ir atgādināts, kā 1974.–1985. gadā bija augstas naftas cenas, kam sekoja 18 gadus ārkārtīgi zemas cenas, kas bija PSRS sabrukuma laiks, raksta “Reuters”.
Krievijas varas iestādes arvien vairāk apzinās draudošo finanšu katastrofu iespējamā pasaules naftas cenu sabrukuma dēļ. Kā vēsta aģentūra “Reuters”, Krievijas Centrālā banka februārī valdībai sagatavoja ziņojumu, kurā tieši brīdināja par iespējamu ieilgušā naftas cenu sabrukuma atkārtošanos līdzīgi tam, kāds pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados kļuva par vienu no Padomju Savienības sabrukuma faktoriem.
Šis dokuments tika prezentēts Krievijas premjerministra Mihaila Mišustina vadītajā sanāksmē.
Maskavai nav rezervju, un tās ekonomika ir ļoti atkarīga no naftas. Presei nopludināts dokuments parāda patieso draudu apmēru. Tramps brīdināja, ka var noteikt papildu sankcijas pret Krieviju, ja nebūs miera līguma, un viņš arī solīja palielināt ASV naftas ieguvi un aicināja OPEC līderi Saūda Arābiju sūknēt vairāk naftas, lai palīdzētu pasaules ekonomikai.
Krievijas Centrālās bankas prezentācijā tika runāts par "ievērojamu risku" no naftas cenām. Iemesls ir tas, ka ASV un valstis, kas neietilpst OPEC, palielina ieguvi, un OPEC neizmantotās jaudas jau ir tuvu rekordlielam līmenim, kas ir salīdzināms ar visa Krievijas naftas eksporta apjomu. Samazinot ieguvi, OPEC valstis zaudē tirgu, ko aizņem neatkarīgi naftas ražotāji.
Kādā brīdī tādas valstis kā Saūda Arābija var sākt agresīvu naftas ieguves politiku, lai atgūtu tirgus, un tas būs trieciens Krievijai - Krievijas naftas ieguves izmaksas ir par vairākiem desmitiem dolāru augstākas nekā Tuvajiem Austrumiem, kas nozīmē, ka Maskavas peļņa būs vēl mazāka.
Ziņojums arī atgādināja, ka 1974.-1985. gadā tika novērotas augstas naftas cenas, kam sekoja 18 gadus ārkārtīgi zemas cenas. Tas lielā mērā noveda pie ekonomiskās katastrofas PSRS - tagad līdzīgs scenārijs apdraud mūsdienu Krieviju. Centrālā banka jau minējusi naftas cenas kā riska faktoru, taču nekad iepriekš nav runājusi par ilgtermiņa cenu krituma iespējamību. Tagad arī šī perspektīva ir analizēta, kas pats par sevi liecina par situācijas nopietnību.
Paralēli Centrālās bankas ziņojumam Krievijas Ekonomikas ministrija prezentēja savu prezentāciju, kurā tika nosaukti citi draudi: investīciju aktivitātes samazināšanās, valdības izdevumu pieaugums un sliktie parādi. Tas pastiprina kopējo priekšstatu par gaidāmajiem ekonomikas satricinājumiem.
“Reuters” norāda, ka šobrīd OPEC nedemonstrē nekādu nodomu krasi palielināt ražošanu, tomēr ASV un citas valstis, piemēram, Brazīlija, Gajāna un Kazahstāna, varētu palielināt piegādes bez karteļa piekrišanas, padarot cenu sabrukumu par realitāti. Krievijas budžets par trešdaļu ir atkarīgs no naftas un gāzes ieņēmumiem, Eiropas gāzes tirgus jau ir zaudēts Krievijai. Sankciju ietvaros, bez rezervēm un pilnīgas atkarības no izejvielu eksporta, Maskava riskē nonākt situācijā, kad ekonomikas sabrukums būs tikai laika jautājums.