ASV hiperskaņas raķetes Eiropā: vai jābīstas no Putina kodolkara draudiem?

ASV hiperskaņas raķetes "Dark Eagle” © Ekrānuzņēmums

Mediji: Aukstā kara scenārijs atkārtojas. Putins sanikno Trampu un izprovocē jaunu bruņošanās sacensību.

ASV izvietos hiperskaņas raķetes “Dark Eagle" Vācijā

Pirms septiņiem gadiem Kremļa diktators Vladimirs Putins draudēja pasaulei, demonstrējot multfilmas ar hiperskaņas ieročiem - superātrām raķetēm, kas padara Krieviju neuzvaramu. "Un tagad viņš ir nobijies: 2026. gadā ASV sāks izvietot savas hiperskaņas raķetes "Dark Eagle" daudzdomēnu operatīvās taktiskās grupas (Multidomain Task Force, MDTF) sastāvā Vācijā, faktiski atdzīvinot ASV konvencionālo raķešu konkurences laikmetu ar PSRS," raksta "Telegram" kanāls “Berlinspeaks”.

MDTF Eiropā ir komplektēta ar elektroniskās karadarbības, pretgaisa un raķešu aizsardzības spēkiem, kā arī izlūkošanas un kiberoperāciju speciālistiem, precizē Krievijas tīmekļa izdevums “ИнВоенInfo”. ASV specializētie mediji ziņoja, ka Vācijā kopš 2021. gada izvietotos MDTF spēkus veido galvenokārt ASV armijas garnizonā Vīsbādenē dislocēto vienību komandvadības personāls un izlūkošanas, informācijas, kiber/elektroniskās karadarbības un kosmisko spēku bataljona karavīri.

"Dark Eagle" ("Tumšais ērglis") ir tāla darbības rādiusa konvencionālā raķete, kas spēj nogādāt hiperskaņas manevrējošas raķetes 2800 km attālumā. Līdz ar to Maskava (1600 km), Sanktpēterburga (1100 km), Ņižņijnovgoroda (1500 km), Kazaņa (1800 km), Jekaterinburga (2000 km) un pat Novosibirska (2600 km) atrodas neatvairāma trieciena zonā. Raķetes lidojuma ātrums sasniedz 5 mahus (aptuveni 6000 km/h), un tās maksimālais ātrums planēšanas fāzē var sasniegt 17 mahus (aptuveni 21 000 km/h), padarot Krievijas pretraķešu aizsardzības sistēmām to pārtveršanu gandrīz par neiespējamu. ("Maha skaitlis" - lidaparāta faktiskais ātrums attiecībā pret skaņas ātrumu vidē, kurā tas kustas.)

Biedējošais raķešu lidojuma laiks

Kremļa amatpersonu vārdu krājumā atkal parādījusies biedējoša frāze no padomju laika militārās leksikas: "lidojuma laiks" (“подлетное время”). Krievijas Drošības padomes 5. novembra sēdē Putina kara ministrs Belousovs to klusībā pārmeta Putinam: "Tumšo ērgļu" lidojuma laiks līdz valsts lielākajām pilsētām ir 6-8 minūtes. Lieki piebilst, ka tās kļūs pilnīgi neaizsargātas. Pirms četrdesmit gadiem slaveno Ronalda Reigana raķešu “Pershing” "lidojuma laiks" no Rietumvācijas uz svarīgākajām militārajām bāzēm Kaļiņingradas apgabalā, Polijā, Austrumvācijā, Ungārijā un Čehoslovākijā vienkārši paralizēja padomju stratēģus. Viņi saskārās ar to pašu dilemmu, ar kuru Putins šodien: nav aizsardzības vai konvencionālu risinājumu pret amerikāņu raķetēm “Pershing”. Paliek tikai viens jautājums: vai atbildēt ar kodolieroču triecienu? Kamēr padomju maršali meklēja risinājumus, Padomju Savienība sabruka. To nesagrāva Andreja Saharova iedvesmotie drosmīgie disidenti, bet gan banālas taktiskās raķetes pie stagnējošā režīma deniņiem.

Putins demonstrēs kodolsprādzienu

Tagad vēsture atkārtojas jaunā spirāles lokā: Putina režīms turpina asiņainu un zaudējumam lemtu karu. Gadu gaitā režīms kļuvis imūns pret upuriem, gaisa triecieniem un savas teritorijas bombardēšanām. Kremlim joprojām ir ar kodolieročiem nesaistītas militāras atbildes varianti. Un bija maz ticams, ka režīms būtu nobijies tik ļoti. Un tomēr tas notika: Putins tajā pašā Drošības padomes sanāksmē kameras priekšā deva pavēli gatavot kodolsprādziena izmēģinājumu. Pagaidām Novaja Zemļas arhipelāgā Ziemeļu Ledus okeānā.

Putins iet Brežņeva pēdās

Uzsākot jaunu kodolieroču sacensību, Putins tik ļoti noplicinās Krievijas spēkus, ka pat dedzīgākie kara atbalstītāji atzīs reformu nepieciešamību, uzskata Kremļa opozicionārs, politologs Abass Gaļamovs, komentējot Putina un Trampa izteikumus izdevuma “Можем объяснить” publikācijā.

Kad Trampam apnika vērot Putina nebeidzamās manipulācijas ar raķetēm “Burevestņik”, “Poseidon”, “Sarmat” un “Orešņik”, viņš pavēlēja atsākt kodolizmēģinājumus, ko amerikāņi nav veikuši kopš 20. gadsimta 90. gadu sākuma. Putina izaicinājums ir pieņemts, un jaunā bruņošanās sacensība uzņem apgriezienus. No faktora, kas bija svarīgs, bet tomēr sekundārs, tas kļūst par dominējošo politisko faktoru. Tas viss jau bijis iepriekš, un Putinam vajadzētu šo stāstu atcerēties. Pēc padomju iebrukuma Afganistānā un Reigana nākšanas pie varas 20. gadsimta 70. gadu attiecību atkusni nomainīja jauna eskalācija un jauna bruņošanās sacensības kārta. ASV uzsāka realizēt Stratēģiskās aizsardzības iniciatīvu, un PSRS, cenšoties ASV pārspēt, pārpūlējās un beidza pastāvēt. Neaizmirsīsim, ka (Gorbačova) “perestroikas” pirmsākumi meklējami ekonomiskajās reformās, ko atbalstīja padomju militārā vadība, kā arī VDK, tieši tāpēc, ka tā atzina iekšzemes ekonomikas vājumu un nespēju finansēt bruņojuma sacensību ar amerikāņiem. Tagad tas ir piemirsies, bet pirms Gorbačova Andropovs padomju ekonomikā sāka ieviest uzņēmējdarbības grāmatvedību un materiālos stimulus strādniekiem - būtībā tirgus mehānismus, jo saprata, ka citādi panākt amerikāņus nevarēs. Putins iet to pašu ceļu. Viņš noteikti nesāks pats savu “perestroiku”, tāpat kā Brežņevs un Politbiroja vecajie (старцы), bet izsmels valsts resursus tiktāl, ka visi, pat stingrās līnijas piekritēji, atzīs reformu nepieciešamību. Jebkurš pēc Putina - vai tas būtu jauns Andropovs, vai jauns Gorbačovs - būs spiests “skrūves atlaist” un virzīties pretī politiskai normalizācijai, kas galu galā beigsies ar režīma demontāžu.

Putinam “bliezt” neviens neļaus

No Krievijas emigrējušais publicists Dmitrijs Bikovs par jauno kodolieroču sacensību, ko izraisījis Kremlis, un par to, vai diktatora svītā ir cilvēki, kas spēs atturēt viņu no “kodolapokalipses pogas” nospiešanas: “Jebkurai aizejošai sistēmai lejupslīdas stadijā, un (Putina) sistēma noteikti ir aizejoša, ir liels kārdinājums aiziet skaļi. Kā teica Gēbelss: "Ja mēs aiziesim, mēs noteikti skaļi aizcirtīsim durvis." Arī viņi apsvēra uzspridzināt “atriebības ieroci” (Vergeltungswaffe), lai gan saprata, ka tas Reihu neglābs. Tāpat arī Putins pēdējo pavēli dos tikai tad, kad jutīs patiesus draudus savai varai.

Nav šaubu, ka Putins ir gatavs šo pogu nospiest. Viņam nav citu iespēju, bet Putina svīta tam nav gatava. Brīdī, kad viņš sāks gatavot kodolieroču triecienu, Putinu piedāvās Eiropai apmaiņā pret solījumu saudzēt savu līdzgaitnieku dzīvības.

Tie viņu nodos tāpat kā Jemeļjanu Pugačovu (zemnieku dumpja līderis Katrīnas Otrās valdīšanas laikā), jo visas tautas sacelšanās Krievijā beidzas līdzīgi. Tiklīdz Kremļa galmā sapratīs, ka Putins ir gatavs iznīcināt pasauli, tie atdos viņu pasaulei un teiks: "Apmaiņā pret to, lūdzu, dodiet mums mūža garantijas. Neviens no Putina svītas nevēlas mirt kopā ar viņu.”"