Krievija meklē un atrod jaunus naftas kontrabandas ceļus

Par Krievijas naftas kontrabandas centriem kļūst Albānija un Lībija

Krievija izmēģina dažādus veidus naftas realizācijai pasaules tirgos, kas joprojām ir galvenais budžeta ieņēmumu avots. Pašlaik apmēram 40% energoresursu eksporta ieņēmumu Krievijas diktators Vladimirs Putins tērē karam un drošības struktūrām, kas aizsargā viņa režīmu.

Privātā osta “Porto Romano” Duresi pilsētā Adrijas jūras piekrastē Albānijā kļuvusi par Krievijas kontrabandas centru, teikts “Balkānu Nevalstisko organizāciju grupas” ziņojumā (“Balkan Investigative Reporting Network” (“BIRN”), informē izdevums “The Moscow Times”. Piemēram, janvārī izmeklētāji aizturēja kuģi “Aya Zanoubya”, kas iegāja ostā tehnisku problēmu dēļ. Kravā bijis deklarēts cements, bet izmeklētāji tajā atrada 600 000 litru dīzeļdegvielas.

Naftas nelegālās piegādes uz Eiropu notiek arī caur Lībiju, kur Maskava “izveidojusi ciešu sadarbību” ar valdības politisko opozicionāru, ģenerāli Halifu Haftaru.

“BIRN” izmeklēšanā noskaidrots, ka “Porto Romano” ostā regulāri tika ievesti naftas produkti no valstīm, kurām ir noteiktas ANO, ES un ASV sankcijas - galvenokārt no Krievijas un Lībijas. Tā pati “Aya Zanoubya” bija piestājusi šajā ostā trīs nedēļas iepriekš, par ieganstu arī minot tehnisku kļūmi un deklarējot, ka pārvadā cementu.

"Krievija ir galvenā nelegālās naftas un naftas produktu izcelsmes valsts,

skaidro Lorenco Bagnoli, Itālijas izmeklēšanas projekta “IRPI” (“Investigative Reporting Project Italy”) vadītājs, kurš kopš 2016. gada pētījis nelegālās naftas piegādes Vidusjūrā. Lībija ir otrs lielākais piegādes punkts, bet aptuveni trešdaļa no visas kontrabandas naftas ir Krievijas izcelsmes.

Naftas kontrabandai parasti izmanto safabricētas kravas deklarācijas, un piegādei tiek izvēlētas ostas ar zema līmeņa drošības pārbaudēm, “BIRN” pastāstīja kāds Duresi ostas policists. Maz ticams, ka tas notiek bez amatpersonu kukuļošanas.

Kopš 2022. gada decembra stājies spēkā ES valstu aizliegums Krievijas jēlnaftas importam pa jūras ceļiem, bet no 2023. gada februāra - naftas produktu importam. Tomēr Krievija kopš tā laika izmantojusi dažādas shēmas, lai piegādes turpinātu. Piemēram, naftas produkti tika piegādāti Turcijai un reeksportēti uz ES. Daļa no tiem pat sasniedza naftas pārstrādes rūpnīcu Grieķijā, kas piegādāja degvielu Eiropā bāzētiem ASV karakuģiem un lidmašīnām. Albānijai ar Grieķiju ir sauszemes robeža - netālu no Horvātijas un Itālijas Adrijas jūras krastiem.

Naftas kontrabandā aktīvi piedalās Lībija: daudzas kravas nāk no Bengāzī ostas, kas ir ģenerāļa Halifas Haftara kontrolētās teritorijas galvaspilsēta. Krievijas “Āfrikas korpuss”, kas kontinentā aizstāja Vāgnera grupējuma militāros algotņus sadarbojas ar Haftaru.

"Lai gan Lībija ir samērā liela naftas ražotājvalsts, tai ir ierobežotas pārstrādes jaudas, kas rada Krievijai iespējas izmantot savus kontaktus ar Haftara grupējumu," skaidro Bagnoli. ANO komisija no 2022. gada marta līdz 2024. gada oktobrim identificēja vismaz 185 “aizdomīgas kravas”, kas tika ievestas no Bengāzī.