Eksperts: Krievijas energoresursu iepirkumi ir ES "pašsabotāža”
ES valstis ar Krievijas resursu iegādi netieši finansē karu Ukrainā: aug pārliecība par Kremļa iesaldēto aktīvu izmantošanu Ukrainas labā
Eiropas Savienība arvien vairāk pārliecinās, ka aptuveni 200 miljardu eiro iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu izmantošana ir vienīgais reālais veids, kā nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu Ukrainai, jo citi finansējuma avoti izsīkst, ziņo “Bloomberg”.
Informēti avoti apgalvo, ka ES līderi samitā Briselē nākamnedēļ centīsies panākt politisku vienošanos par šo aktīvu izmantošanu. Tiklīdz tā tiks panākta, bloka izpildvara nekavējoties sāks darbu, lai līdz 2026. gada otrajam ceturksnim sagatavotu tiesisko pamatojumu un priekšlikumus par mehānismu finanšu līdzekļu izmantošanai, norādījuši “Bloomberg” avoti.
Aizvadītajā nedēļā ziņu aģentūras “Reuters” 10. oktobra publikācijā “How Ukraine's European allies fuel Russia's war economy” norādīts, ka daži Ukrainas sabiedrotie karu atbalsta netieši, palielinot Krievijas energoresursu importu, kara apstākļos sniedzot Maskavai iespēju nopelnīt desmitiem miljardu eiro.
Nepilnu četru pilna mēroga kara gadu laikā, finansējot abas konflikta puses, ES ir nonākusi nestabilā situācijā. Eiropas palīdzību Kijivai Maskava ar uzviju kompensē, iekasējot naftas un gāzes eksporta ieņēmumus.
Septiņas no 27 ES dalībvalstīm salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielināja Krievijas resursu importu - to vidū ir piecas valstis, kas atbalsta Ukrainu. Piemēram, Francija Krievijas energoresursu iepirkumus palielināja uzreiz par 40% - līdz 2,2 miljardiem eiro, Nīderlande - par 72%, līdz 498 miljoniem eiro.
Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļi Francijā un Spānijā darbojas kā tranzīta punkti Krievijas piegādēm uz Eiropu, gāzi caur tiem piegādā pircējiem visā blokā.
“Reuters” veica Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centra (CREA) datu analīzi un secināja, ka 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos Eiropas Savienība importēja Krievijas energoresursus vairāk nekā 11 miljardu eiro vērtībā. Kopējais Krievijas naftas un gāzes eksporta apjoms uz Eiropas Savienību kopš 2022. gada ir vairāk nekā 213 miljardi eiro. Aģentūra norāda, ka tas ievērojami pārsniedz summu, ko ES iztērējusi palīdzībai Ukrainai tajā pašā laika posmā. Vācijas Ķīles pasaules ekonomikas institūta apkopotie dati liecina, ka Eiropas Savienība līdz šim Kijivai piešķīrusi 167 miljardus eiro finansiālas, militāras un humānās palīdzības veidā.
CREA speciālists Eiropas un Krievijas attiecību jautājumos Vaibhavs Raghunandans energoresursu plūsmas pieaugumu raksturoja kā
"dažu valstu "pašsabotāžas veidu", ņemot vērā, ka naftas un gāzes eksports ir Krievijas lielākais ienākumu avots, kad tā karo pret Eiropas atbalstīto Ukrainu. Kremlis burtiski tiek finansēts, lai turpinātu militāro agresiju.
“Bloomberg”: Ja karš turpināsies, Kijivai līdz šīs desmitgades beigām aizsardzībai un citām finansiālām vajadzībām būs nepieciešami vismaz 200 miljardi dolāru.
