Lielbritāniju turpina pamest miljonāri un investori miljardieri

Londona zaudē vadošā finanšu centra statusu: valdības nodokļu reforma veicina investīciju aizplūšanu.

Jūnijā starptautiskās konsultāciju kompānijas “Henley&Partners” analītiķi prognozēja, ka 2025. gadā Apvienoto Karalisti varētu pamest 16 500 miljonāru un tiktu zaudēti aktīvi 66 miljardu sterliņu mārciņu (89,8 miljardu ASV dolāru) vērtībā. Finanšu konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma “Arton Capital” veiktās aptaujas dati liecina, vairāk nekā puse Apvienotās Karalistes miljonāru būtu gatavi pamest valsti, ja valdība ieviestu jaunu "bagātības nodokli", veicinot starptautisko korporāciju aizplūšanu.

Piemēram, Nikolajs Storonskis, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Revolut” līdzdibinātājs un izpilddirektors (pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā atteicās no KF pilsonības - red.), ir pārcēlies no Apvienotās Karalistes uz Tuvajiem Austrumiem, raksta “Bloomberg”. 41 gadu vecais miljardieris jau vairāk nekā gadu dzīvo Apvienotajos Arābu Emirātos, taču Apvienotajā Karalistē ir viņa mājas. “Revolut” situāciju komentēt atteicās. Storonska pārcelšanās ir jaunākais piemērs investīciju aizplūšanai un Apvienotās Karalistes miljardieru biznesa lēmumiem nodokļu reformu laikā. Lielbritānija atcēla nerezidentu nodokļu režīmu (Non-Domicile rules), kas ar zināmiem nosacījumiem ļāva pastāvīgi uzturēties Apvienotajā Karalistē, nemaksājot nodokļus par ienākumiem, kas gūti ārpus valsts. Tās ir ne vien “Brexit" vai britu leiboristu valdības nodokļu reformas sekas, bet arī simptoms, ka Londona zaudē vadošā finanšu centra statusu. 2023.-2025. gadā desmitiem uzņēmumu apturējuši darbību, aktīvus un birojus pārceļot ārpus Apvienotās Karalistes.

"Telegram" kanāls “Kapital”: “Tās nav tikai korporatīvo pārmaiņu sekas, bet signāls, ka mainās globālā uzņēmējdarbības klimata pievilcības karte, kamēr Lielbritānijā pieaug fiskālais spiediens un traucē nestabilais regulējums. Joprojām pastāv ierobežota piekļuve Eiropas tirgum, ko nosaka institucionālās stagnācijas sekas. Uzņēmumi, kas paļaujas uz augsto tehnoloģiju eksportu, finanšu, juridiskajiem un mediju pakalpojumiem, vairs neuztver Apvienoto Karalisti kā lēmumu pieņemšanas centru. Valstis, kas spēj piedāvāt alternatīvas - ar piekļuvi izejvielām, lētai enerģijai, paredzamu tiesisko regulējumu un aktīvu valdības lomu infrastruktūras projektu attīstībai, iegūst stratēģiskas priekšrocības.”