Eksperts vērtē Trampa un Kelloga izteikumus un to ietekmi

ASV prezidents Donalds Tramps, iespējams, redz iespēju, ka Ukraina ar triecieniem dziļi Krievijas teritorijā var ātrāk panākt kara beigas un nosēdināt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu pie sarunu galda, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.

Komentējot ASV prezidenta īpašā sūtņa Kīta Kelloga izteikumus, ka Vašingtona pret šādiem tālas darbības triecieniem neiebilst, Andžāns uzsvēra, ka "vajadzētu sagaidīt formālu apstiprinājumu, taču tāds ne vienmēr ir". Viņaprāt, ticami, ka Tramps devis zaļo gaismu uzbrukumiem Krievijas teritorijā, un tas saskan ar viņa retorikas maiņu.

"Tramps ir vīlies Putinā. ANO Ģenerālās asamblejas laikā ASV prezidents pārsteidza pat Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ar labvēlību pret Ukrainu. Mēdz būt tā, ka Tramps nosliecas tās puses virzienā, ar kuru pēdējo tiekas, un asamblejas laikā viņš tikās gan ar Zelenski, gan rietumvalstu līderiem," atzīmēja Andžāns.

Viņa skatījumā, šis solis iederas politiskajā fonā, jo "pašpasludinātais miera prezidents redz iespēju sasniegt mieru caur spēku". Eksperts piebilda, ka Tramps bieži izsakās stingri, taču "ne vienmēr tam seko darbi". Viņš vilka paralēles ar Irānas un Izraēlas karu jūnijā, kad Izraēla uzbruka Irānai, ASV pievienojās ar triecieniem, bet vēlāk, kad Irāna apšaudīja Kataru, kur atrodas ASV bāze, Tramps "diezgan ātri piespieda Izraēlu izbeigt karu".

Runājot par Ukrainas iespējām, Andžāns norādīja, ka "viens ir Trampa atļauja, otrs - Ukrainas spējas īstenot šādus triecienus". Viņš atgādināja, ka Francija un Lielbritānija jau iepriekš nodevušas Ukrainai "SCALP" jeb "Storm Shadow" raķetes, kuras var palaist no lidmašīnām, taču to izmantošanai pret Krieviju bija nepieciešama atļauja.

Eksperts piebilda, ka šīs raķetes jau izmantotas uzbrukumos Krimā, Kurskas apgabalā un citviet, taču nav skaidrs, vai Ukrainas arsenālā pietiek rietumos ražotu tālās darbības raķešu, kas spēj sasniegt dziļākus mērķus. Viņš atgādināja, ka Zelenskis lūdzis arī "Tomahawk" piegādi, bet, "kamēr Tramps vēl nav izlēmis, dot vai nedot Ukrainai šīs raķetes, paies laiks, kamēr tās nonāks līdz Ukrainai un ukraiņi apgūs to izmantošanu".

"Tāpēc viens ir vārdi, otrs - kamēr Ukrainai nav tālās darbības raķetes, Ukraina šādus triecienus nevar veikt. Tas ir atkarīgs no spējām. Ukraina veiksmīgi izmanto dronus, veicot triecienus Krievijā. "Tomahawk" raķetes varētu būt labs papildinājums, lai gan tās ir modernizētas, to vecums ir aptuveni 40 gadi, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas," sacīja Andžāns.

Andžāna ieskatā, kopumā šis solis ir skaidrs signāls Putinam, ka Tramps pauž neapmierinātību ne tikai vārdos, bet arī darbos.

"Ukraina varētu justies iedrošinātāka izmantot savus dronus pa simboliskākām vietām Krievijā, lai gan tās ir labāk aizsargātas. Tāpat tas varētu iedrošināt Ukrainu vēl agresīvāk veikt triecienus ar droniem, kas tai ir," pauda RSU asociētais profesors.