Lietuvā ierosina par gadu atlikt prasības klientus apkalpot lietuviešu valodā ieviešanu

Lietuvas izglītības viceministrs Rolands Zoza ierosinājis par vienu gadu līdz 2027.gadam atlikt prasības nodrošināt klientu apkalpošanu valsts valodā ieviešanu, jo nav iespējams organizēt valsts valodas eksāmenu norisi.

Zoza trešdien Seima Izglītības komisijā atzina, ka nevar garantēt, ka būs iespējams nodrošināt nepieciešamos eksāmenus, lai atbilstoši pērn oktobrī parlamenta pieņemtajiem grozījumiem Valsts valodas likumā no nākamā gada 1.janvāra klientu apkalpošanā ar pārbaudītām valodas zināšanām varētu strādāt visas personas, kurām likums nosaka pienākumu zināt lietuviešu valodu.

Izglītības viceministrs sacīja, ka ministrija ierosina atlikt likuma ieviešanu līdz 2027.gada 1.janvārim, jo, pieņemot Valsts valodas likuma grozījumus, Seims neparedzēja papildu finansējumu, lai nodrošinātu eksāmenu norisi. Zoza uzsvēra, ka saistībā ar likuma normu būtiski ir pieaudzis lietuviešu valodas eksāmena kārtotāju skaits un ministrijai tam nepieciešami papildu 100-200 tūkstoši eiro.

Viņš arī aicināja valdības noteikumos paredzēt, ka ārzemniekiem, kas strādā pakalpojumu jomā, ir jāsasniedz zemāks A1, nevis A2 valodas zināšanu līmenis. Zoza paskaidroja, ka arī citu ministriju pārstāvji ir pieļāvuši, ka augstāka valodas prasmju līmeņa prasība var izraisīt pretēju ietekmi un neveicināt integrāciju.

Tādai pozīcijai piekritusi arī Lietuviešu valodas valsts komisijas priekšsēdētāja Violeta Meiļūnaite, norādot, ka zemāka valodas līmeņa prasība ļautu ārzemniekiem faktiski apgūt valodu.

Jau vēstīts, ka pērn oktobrī Seims pieņēma Valsts valodas likuma grozījumus, kas paredz no 2026.gada 1.janvāra juridiskām un fiziskām personām, kas pārdod preces un sniedz pakalpojumus Lietuvā, būs pienākums klientu tiešo apkalpošanu nodrošināt valsts valodā valdības noteiktajā līmenī.

No pienākuma apkalpot klientus lietuviešu valodā tiks atbrīvotas personas, kuras īslaicīgi pārdod preces, piemēram, gadatirgos, un kuras ar šo darbību nenodarbojas pastāvīgi.

Kad likuma grozījumi stāsies spēkā, par to īstenošanu būs atbildīgi ne tikai iestāžu, struktūrvienību, uzņēmumu, dienestu, organizāciju vadītāji, bet arī privātpersonas.