Aiz priekškara: Krievija savu karaspēku nekad neizvedīšot

Phenjanā notikušajā Krievijas līdera Vladimira Putina preses konferencē Krievijas žurnālisti uzdeva vairākus jautājumus arī par Ukrainu. Krievijas diktators neskopojās ar skaļiem un kareivīgiem paziņojumiem.

Tā, piemēram, viņš pauda, ka Rietumu noraidošā nostāja pret viņa "miera piedāvājumu", kas paredz, ka agresors sev pievāc vienu piektdaļu Ukrainas teritorijas un de facto nozīmē Ukrainas kapitulāciju, nebūs mūžīga. Putins uzsvēra, ka, pieaugot krievu panākumiem kara laukā, mainīsies arī Rietumu nostāja - tie būs spiesti atbalstīt viņa "miera piedāvājumu", lai pārtrauktu asinsizliešanu.

"Ja manus priekšlikumus sauc par ultimātu, tad Rietumu priekšlikumi nav ultimāts?" retoriski vaicāja Putins, uzsverot, ka, "ja miera sarunu priekšnoteikums ir mūsu karaspēka izvešana, tad tas nenotiks nekad". Līdztekus Putins arī ciniski meloja, ka Ukrainas vadība nevēlas kara beigas, jo karastāvoklis ir vienīgā iespēja Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim noturēties savā amatā. Zelenska ļaunākais murgs Putina demagoģijā būtu brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas.

"Krievijas sakāve kaujas laukā būtu tās valstiskuma, tās tūkstošgadīgās vēstures beigas. Tas rada jautājumu, no kā mums baidīties? Vai tad nav labāk iet līdz galam?" preses konferencē bravūrīgi klāstīja diktators. Faktiski Krievijas sakāve, visticamāk, būtu tikai Putina beigas, taču valdošajā Kremļa naratīvā "sakām Putins, domājam Krievija, sakām Krievija, domājam Putins".

Krievijas prezidents arī sūrojas, tiesa, ar kareivīgu pieskaņu balsī, ka Rietumi nemitīgi eskalējot situāciju un provocējot Krieviju. Saskaņā ar Putina jau vairākkārt pausto, Krievija tikai aizstāv sevi un savus tautiešus un tai ir jācieš tāpēc, ka tā vēlas "taisnīgākas" pasaules izveidi.