Ukrainas kara 744. diena: Zelenskis atklāj Putina plānu [papildināts 21:46]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 8. martā. Ukraina jau divus gadus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:46. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien paziņojis, ka Ankara ir gatava organizēt miera sarunas starp Krieviju un Ukrainu.

"Mēs esam gatavi uzņemt miera samitu, kurā piedalītos arī Krievija," kopīgajā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja Erdogans

20:27. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis izteicies, ka Francijas prezidenta Emanuela Makrona ideju par Rietumu karaspēka izvietošanu Ukrainā uzskata par noderīgu veidu, kā ietekmēt Krieviju.

Sikorskis norādīja, ka "ANO dalībvalstu koalīcija agresijas apturēšanai nav neiedomājama".

"Tāpēc es atzinīgi vērtēju neseno Francijas iniciatīvu. Jo, manuprāt, aiz tās slēpjas labi nodomi, proti, likt Krievijas prezidentam uzdot sev jautājumu, kāds būs mūsu nākamais solis, nevis ļaut viņam būt pārliecinātam, ka mēs nedarīsim neko radošu un ļausim plānot savus scenārijus," sacīja Sikorskis.

19:18. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā vizītē Turcijā apmeklējis kuģu būvētavu, kurā Ukrainai tiek būvētas divas korvetes.

Kā minēts Zelenska "Facebook" proflā: "Apskatīju Ivana Mazepa korvetes aprīkojumu un būvniecības stadiju, runāju ar Ukrainas flotes biedriem.
Pateicos par dienestu. Mēs padarām mūsu valsti stiprāku."

Zelenskis sacīja, ka novērtējis arī otrās Ada klases korvetes būvniecības procesu, ko viņš nosauca Ukrainas hetmaņa Ivana Vyhovskaja vārdā.

Zelenskis pateicās Turcijas prezidentam un visām Turcijas un Ukrainas aizsardzības kompānijām, kas "kopīgi strādā, lai tuvinātu mieru un padarītu to uzticamu".

18:08. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka Vladimiru Putinu neinteresē "tikai kāda teritorija", viņa plāns ir pilnībā iznīcināt Ukrainu. Tā Zelenskis sacīja intervijā Itālijas televīzijas kanālam "Rai 1".

16:20. Latvijas iedzīvotāju un uzņēmuma "Latvijas mobilais telefons" ziedotā lokomotīve-pašgājējelektrostacija ir kā ir kā tilts starp pagātni un nākotni, kas ved pāri realitātei, norādījis Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols.

Ukrainas atbalstam īstenota īpaša Latvijas šaursliežu dzelzceļa entuziastu iniciatīva: šonedēļ ceļā uz Hajvoronas pilsētu dosies šaursliežu lokomotīve-pašgājējelektrostacija.

"Šodien ir ļoti simboliska un svarīga diena - šī lokomotīve ir kā tilts starp pagātni un nākotni, kas ved pāri realitātei. Šī lokomotīve dos iespēju nodrošināt elektrību tajā brīdī, kad tā būs nepieciešama, kas ir akūti svarīgi karadarbības momentos. Simboliski šis būs pirmais vilciens, kas kopš kara sākuma aizbrauks līdz Ukrainai. Es ceru, ka nākotnē Ukrainu un Latviju savienos dzelzceļš, apvienojot mūs Eiropā," norādījis Kucevols.

Kara laikā tā lokomotīve kā ģenerators Hajvoronas pilsētas akūtākajām vajadzībām, piemēram, slimnīcā vai bēgļu centrā, savukārt pēc kara tā būs unikāls eksponāts šaursliežu dzelzceļa muzejā Ukrainā.

15:19. Rietumvalstu kaujas vienību izvietošana Ukrainā cīņai pret krievu okupantiem nav apspriežama, bet ir jāatrod jauni veidi, kā cīnīties pret Krievijas iebrukumu, piektdien paziņojis Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lakornī.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pagājušajā mēnesī izraisīja satraukumu Ukrainā un sabiedrotajos, atsakoties izslēgt jebkādu pavērsienu konfliktā, tai skaitā Rietumu karavīru nosūtīšanu, un šonedēļ viņš mudināja Rietumus nebūt gļēviem.

Francijas aizsardzības ministrs norādīja, ka ažiotāža, ko izraisīja Makrona sākotnējie izteikumi pēc 26.februārī notikušās Ukrainas Eiropas sabiedroto konferences, radušies tāpēc, ka tie izrauti no konteksta.

"Skaidri tika izvirzītas hipotēzes, bet ne par kaujas sauszemes karaspēku, kā, iespējams, te vai tur tika teikts," raidorganizācijai BFMTV sacīja Lakornī, norādot, ka Makrons vairākkārt uzsvēris, ka Francija neiesaistīsies konfliktā.

Taču ministrs aicināja aizdomāties, vai starp divām iespējām - ieroču sagādāšanu Ukrainai un iesaistīšanos karā ar Krieviju - ir darīts viss iespējamais. "Vai ir ceļi, ko mēs varam izpētīt? Jo īpaši ceļi, kas saistīti ar militāru klātbūtni?" jautāja Lakornī.

13:54. Atsaucoties uz Čehijas iniciatīvu par artilērijas šāviņu iegādi Ukrainai, ir savākts pietiekami daudz līdzekļu, lai iegādātos pirmo 300 000 šāviņu partiju, pavēstīja Čehijas premjerministrs Petrs Pavels.

"Mūsu mērķis ir piegādāt krietni vairāk. Mūsu darbs un mūsu palīdzība Ukrainai ar to nebeidzas," norādīja premjers.

"Mēs turpināsim meklēt partnerus, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu tās drosmīgajā cīņā pret Krievijas agresoru," uzsvēra Pavels.

12:33. Visā Eiropas Savienībā (ES) ir jāaizliedz lauksaimniecības un lopkopības produktu imports no Krievijas, uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (NA).

Zīle norāda, ka, redzot, kā Latvija un Baltijas valstis individuāli rada ierobežojumus Krievijas lauksaimniecības produkcijai, ir skaidrs, ka jābūt lielākiem ierobežojumiem visas Eiropas līmenī. Pēc EP deputāta paustā, tas, ka Krievijas graudu imports ir problēma, labi redzams arī vairāku ES valstu lauksaimnieku protesta akcijās.

Pirmajos desmit 2023.gada mēnešos ES dalībvalstis importēja pārtiku un lauksaimniecības produktus no Krievijas 2,2 miljardu eiro vērtībā. Pērkot Krievijas graudus, eiropieši tieši vai netieši atbalsta Krievijas noziedzīgo režīmu un stiprina Krievijas spēju turpināt nežēlīgo karu Ukrainā.

11:12 Aizsardzības ministra vietnieks ģenerālleitnants Ivans Gavriļuks devās uz fronti, lai pārbaudītu darbu pie aizsardzības līniju nostiprināšanas.

Pēc Aizsardzības ministrijas preses dienesta teiktā, Gavriļuks veica vairākus simtus kilometru gar frontes līniju, lai savām acīm redzētu aizsardzības līniju nocietināšanas darba tempu.

10:41 8. martā Krievijas Federācijas virsnieku zaudējumi Ukrainā palielinājušies - tika nogalināts kapteinis Sergejs Vasinovs un virkne citu rangā zemāku virsnieku.

“Krava 200” (kā sauc neatgriezeniskus militāros zaudējumus) bija četri ienaidnieka vecākie leitnanti - Vladimirs Kupcovs, Fjodors Lisovs, Ivans Mihaiļuks un Andrejs Klimovičs. Ar šo informāciju savā Telegram kanālā dalījās Ukrainas Bruņoto spēku virsnieks Anatolijs Stefans (izsaukuma signāls "Štirlics").

09:44 Kopš 2024. gada 17. februāra nepilnu divu nedēļu laikā Ukrainas militārpersonas notriekušas 13 Krievijas lidmašīnas, tostarp A-50. Viens “viltīgs triks” viņiem varētu palīdzēt, raksta The Telegraph.

Tiek atzīmēts, ka divu gadu pilna mēroga kara laikā Krievija zaudēja vidēji četras lidmašīnas mēnesī. Un 2024. gada februārī okupanti varētu zaudēt šo vidējo rādītāju vismaz trīs reizes. Viens no iemesliem ir Krievijas aviācijas aktivitātes pieaugums.

08:58 Ukrainas karavīri ceturtdienas vakarā un naktī uz piektdienu notriekuši 33 no 37 Krievijas radītajiem trieciendroniem "Shahed", pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Kur trāpījuši četri nenotriektie droni, netiek ziņots.

Naktī uz piektdienu krievi uz Ukrainu raidījuši arī vienu raķeti no sistēmas S-300, kā arī divas gaisa bāzējuma spārnotās raķetes H-59, teikts Gaisa spēku paziņojumā.

Par šo triecienu sekām ziņu pagaidām nav.

08:21 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien parakstīja dekrētu, kas atļauj demobilizēt obligātā dienesta karavīrus, kuri iesaukti armijā pirms Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā un kuru dienesta laiks ir beidzies.

Karavīru rekrutēšanas jautājums ir sevišķi jutīgs Ukrainā.

Dekrēts skar karavīrus, kuru dienestam bija jābeidzas pirms 2022.gada 24.februāra, bet tas tika pagarināts Krievijas iebrukuma dēļ.

Krievijas iebrukuma dienā 2022.gada 24.februārī Ukrainā tika noteikts karastāvoklis. Varas iestādes neizpauda, cik daudzu karavīru dienesta laiks tāpēc tika pagarināts.

Zelenskis savā ikdienas uzrunā valstij sacīja, ka būs vajadzīgas "dažas nedēļas" šī procesa pabeigšanai, bet demobilizācija notiks "no aprīļa".

Tai pakļautie pievienosies rezervistiem, bet arī varēs izvēlēties palikt armijā.

"Es zinu, ka daži no viņiem jau ir parakstījuši līgumu par dienestu bruņotajos spēkos.," sacīja Zelenskis, neminot šādu karavīru skaitu.

Jautājums par karavīru rekrutēšanu, lai nomainītu karavīrus, kas ir noguruši divos kara gados, ir kļuvis par politiski un sociāli sarežģītu problēmu.

Par spīti nepieciešamībai atjaunināt karaspēku frontē, Kijivai ir grūti atrast brīvprātīgos.

Jautājums ir aktualizējies laikā, kad armijai trūkst munīcijas un tā ir pakļauta uzbrūkoša Krievijas karaspēka spiedienam frontē.

Ukrainas parlaments februārī pirmajā lasijumā pieņēma likumprojektu par iesaukšanas veicināšanu, lai valsts varētu nomainīt fiziski un psiholoģiski nogurušos karavīrus.

Likumprojektā, kas vēl var tikt mainīts, ir ierosināta mobilizācijas vecuma samazināšana no 27 līdz 25 gadiem un dienesta ilguma kara laikā ierobežošana ar 36 mēnešiem.

07:38 Ķīnas Eirāzijas jautājumu sūtnim Li Hui Kijivā ceturtdien parādītas Krievijas uz Ukrainu raidītas Ziemeļkorejas raķetes atlūzas, pavēstīja Ukrainas prezidenta birojs.

Ķīnas delegācijai prezidenta birojā pastāstīts par "situāciju kaujaslaukā", cita starpā arī parādītas Ukrainā notriektas Ziemeļkorejas raķetes atlūzas, kā arī paskaidrots, kā Krievija, apejot sankcijas, turpina saņemt ieročus karam.

Ukrainas amatpersonas arī pastāstīja par kodoldrošības un radiācijas drošības situāciju Ukrainā, konkrēti par Zaporižjas atomelektrostacijas okupāciju, to, kā Krievija pārkāpj normas attiecībā uz kara gūstekņiem, un centieniem panākt nolaupīto bērnu un civilistu atgriešanos no Krievijas.

Li bija atsevišķa tikšanās ar prezidenta biroja vadītāju Andriju Jermaku, vicepremjeri Jūliju Sviridenko un ārlietu ministru Dmitro Kulebu.

Tikšanās gaitā apspriesta Ukrainas "miera formula" un Ķīnas līdzdalība šajos centienos.

Ķīnas Eirāzijas sūtnis uzsācis vizīti, kuras gaitā apmeklē Krieviju, Ukrainu un Eiropas Savienības valstis sarunām par divus gadus ilgstošo Krievijas-Ukrainas karu.

Vizīte ir "otrais raunds "atspoles diplomātijā" centienos rast politisku noregulējumu Ukrainas krīzei, norādīja Ķīnas Ārlietu ministrija.

Ķīna apgalvo, ka Krievijas-Ukrainas karā ir neitrāla puse. Tiesa, tā izpelnījusies nopēlumu, ka nav nosodījusi Krievijas 2022.gada februāra pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

Ķīna pērn klajā laida dokumentu, kurā pausts aicinājumus uz konflikta "politisku noregulējumu". Rietumvalstis norādīja, ka tajā iekļautās idejas sekmēs to, ka Krievija patur lielāko daļu sagrābto Ukrainas teritoriju.

Analītiķi norāda, ka Ķīnas un Krievijas attiecībās spēcīgākās pozīcijās šobrīd ir Ķīna.

Maskavas starptautiskajai izolācijai kļūstot lielākai, Pekinas ietekme tikai pieaug, skaidro analītiķi.

07:03 Kopš 2024. gada 17. februāra nepilnu divu nedēļu laikā Ukrainas militārpersonas notriekušas 13 Krievijas lidmašīnas, tostarp A-50.

00:10. Kanādas aizsardzības ministrs Bils Blērs tikšanās laikā ar Latvijas aizsardzības ministru Andri Sprūdu (P) paziņojis par Kanādas pievienošanos Latvijas iniciētajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrija. "Latvija ļoti novērtē Kanādas lēmumu pievienoties Ukrainas dronu koalīcijai. Ar jaunu sabiedroto pievienošanos tuvojamies mērķim piegādāt Ukrainai 1 miljonu dronu. Tas ir apliecinājums gan mūsu ciešajām attiecībām, gan Kanādas apņēmībai atbalstīt Ukrainu," norādījis Sprūds.