Pirmdiena, 22.aprīlis

redeem Armanda, Armands

arrow_right_alt Pasaulē

Ukrainas kara 391. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:52]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 21.martā. Ukraina jau veselu gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:52 Japānas varas iestādes atvēlēs desmitiem miljonu dolāru nenāvējošu ieroču piegādei Ukrainai.

Japānas varas iestādes arī nolēmušas Ukrainai piešķirt 470 miljonus dolāru palīdzību, īpaši enerģētikas sektoram, preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski sacīja premjerministrs Fumio Kišida, vēsta "Suspilne".

21:45 21. marta vakarā Odesā dārdēja sprādzieni. Krievijas iznīcinātāji SU-35 palaiduši raķetes no jūras, ziņo Odesas RVA.

Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku efektīvajam darbam, daļa no raķetēm tika iznīcinātas, taču bija arī trāpījums, kā rezultātā daļēji tika bojāta civiliedzīvotāju māja. Ir upuri. Pulksten 20:40 ugunsgrēku lokalizēja

20:43 ASV piemēros jaunas sankcijas Irānas uzņēmumiem un personām, kas iegādājas iekārtas bezpilota lidaparātu ražošanai.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs saskaņojis sankcijas ar ASV Federālo Izmeklēšanas biroju (FIB). Sankcijas piemērotas četriem uzņēmumiem un trīs fiziskām personām Irānā un Turcijā par to, ka tās iegādājušās iekārtas, tai skaitā Eiropā ražotus dzinējus, kas tiek izmantos Irānas bezpilota lidaparātu un ieroču programmās.

Sankcijas piemērotas Irānā bāzētajam Aizsardzības tehnoloģiju un zinātnes pētniecības centram, tā iepirkumu firmai "Farazan Industrial Engineering" un vēl diviem uzņēmumiem, kā arī šo uzņēmumu iepirkumu aģentiem.

Sankcijas liedz šiem cilvēkiem un firmām piekļuvi jebkādam īpašumam vai finanšu aktīviem, kas atrodas ASV, un neļauj amerikāņu firmām un uzņēmumiem veikt darījumus ar tiem.

ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieks terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Braiens Nelsons norādīja, ka labi dokumentētā Irānas ieroču un lidrobotu izplatīšana tās sabiedrotajiem turpina graut reģionālo drošību un globālo stabilitāti.

Viņš solīja, ka ASV turpinās atmaskot ārvalstu iepirkumu tīklus, kas atbalsta Irānas militāri rūpniecisko kompleksu.

Irāna piegādā Krievijai bezpilota lidaparātus, ko Maskava izmanto uzbrukumiem civilajiem mērķiem Ukrainā.

19:35 Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu negaidīti atzina, ka Ukrainā nav "specoperācija", bet gan karš. Tomēr viņš ignorēja jautājumu, kad tas beigsies.

Propagandas izdevums "Zvezda" vēsta, ka žurnālisti pēc viena no pasākumiem vaicājuši Šoigu, kā "tas viss" beigsies, atsaucoties uz karu Ukrainā, ministrs pēkšņi aizmirsis, ka Krievijas Federācijas ziņa veic "speciālo operāciju" un teica, ka šis bija karš.

"Jebkurš karš beidzas ar mieru," sacīja Šoigu, ignorējot jautājumu, cik ātri var cerēt uz šo mieru.

18:45 Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimu, NATO dalībvalstis apņēmās palielināt savus aizsardzības izdevumus līdz 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2024.gadam.

NATO ikgadējā ziņojumā, kas tika publiskots šodien, secināts, ka šo mērķi 2022.gadā sasniedza tikai septiņas no 30 NATO valstīm un tās ir ASV, Grieķija, Polija, Lielbritānija, Lietuva, Latvija un Igaunija.

2021.gadā mērķi sasniedza astoņas dalībvalstis, bet 2020.gadā - 11 valstis.

"Kopš Krievijas iebrukuma daudzi sabiedrotie ir paziņojuši par ievērojamu aizsardzības izdevumu palielināšanu. Tagad solījumiem jāpārvēršas īstā naudā, līgumos un konkrētā bruņojumā, jo aizsardzības izdevumi ir pamatā visam, ko mēs darām," preses konferencē sacīja Stoltenbergs.

Viņš 2% mērķa sasniegušo valstu skaita samazināšanos skaidroja ar to, ka vairāku sabiedroto valstu ekonomika darbojusies labāk, nekā gaidīts, tāpēc to aizsardzības budžeti izskatījušies proporcionāli mazāki.

Vislielāko naudas summu aizsardzībai tērējušas ASV - aptuveni 70% no vairāk nekā triljona dolāru lielajiem NATO kopējiem aizsardzības tēriņiem 2022.gadā.

ASV gadiem ilgi mudinājušas Eiropas sabiedrotos atvēlēt lielākus līdzekļus savai aizsardzībai, un aizsardzības tēriņi NATO ir pieauguši.

Kopumā Eiropas valstu un Kanādas aizsardzības izdevumi 2022.gadā pieauga par 2,2%, un pēdējo astoņu gadu laikā pieaugums sasniedzis 350 miljardus ASV dolāru.

"Kopš 2014.gada sabiedrotie ir palielinājuši aizsardzības izdevumus, un mēs virzāmies pareizajā virzienā. Taču mēs virzāmies ne tik ātri, kā to pieprasa bīstamā pasaule, kurā dzīvojam," sacīja Stoltenbergs. Viņš atzinīgi novērtēja panākto progresu, bet uzsvēra, ka ir jādara vairāk un ātrāk.

Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā pagājušā gada februārī pamudināja Eiropas valstis modernizēt savas armijas un stiprināt savu aizsardzību.

NATO gatavojas samitā jūlijā Viļņā noteikt jaunu mērķi aizsardzības izdevumu palielināšanai, vairumam valstu piekrītot, ka 2% būtu jābūt pamatam, nevis tēriņu griestiem. Tomēr vairākas valsis, kuras nav spējušas sasniegt 2% mērķi, nevēlas pārāk ambiciozu un konkrētu mērķi.

Stoltenbergs uzsvēra, ka šodien drošību nevar uzskatīt pašsaprotamu un tieši tā ir "mūsu labklājības un mūsu dzīvesveida pamatā".

NATO diplomāti prognozē, ka diskusijas par jauno mērķi aizsardzības tēriņiem, kas prasa visu dalībvalstu akceptu, visticamāk, turpināsies līdz pat samitam jūlijā.

18:00. Lietuvas Seims otrdien atbalstīja aizliegumu Krievijas pilsoņiem un viņu kontrolētajiem uzņēmumiem iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvā.

17:10. Lielbritānija ir gatava piegādāt Polijai iznīcinātājus, lai kompensētu lidmašīnas, ko tā piegādās Ukrainai, pirmdien paziņojis Lielbritānijas Bruņoto spēku ministrs Džeimss Hīpijs.

16:17. Jālemj par Baltkrievijai noteikto sankciju salāgošanu ar sankcijām Krievijai, tādējādi mazinot sankciju apiešanu, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš šodien piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes sanāksmē. Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Rinkēvičs pauda nostāju, ka ir jāturpina politiskais, ekonomiskais un diplomātiskais spiediens pret Krieviju, efektīvi jāievieš pieņemtās sankcijas un jānovērš to apiešana.

15:53. Valdība šodien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) ieceri ziedot Ukrainai medicīniskās ierīces 297 861 eiro vērtībā.

15:34. Krievija starptautiski ir jāatzīst par teroristisku valsti un pret tās politisko partiju biedriem jāvērš Eiropas Savienības (ES) sankcijas, teikts otrdien Lietuvas parlamenta pieņemtajā rezolūcijā. To atbalstīja 114 Seima deputāti, bet neviens nebija pret un neatturējās.

14:44. Krievijas karaspēka šobrīd kontrolētajā Zaporižjas apgabala daļā okupanti līdzās jau agrāk izveidotajām represiju struktūrām izveidojuši arī Krievijas Nacionālās gvardes atzaru, kā arī pastiprinājuši vietējo iedzīvotāju teroru, šādi cita starpā cenšoties viņus piespiest aktīvāk saņemt Krievijas pases, platformā "Telegram" pavēstīja Melitopoles mērs Ivans Fedorovs. "Rašistiem pagaidām okupētajās teritorijās izbeigušies "prjaņiki". Palikušas tikai "pletnes". Okupanti pagaidām ieņemtajās Zaporižjas teritorijās maina taktiku," situāciju raksturoja mērs.

13:52. Krievijas valsts dabasgāzes koncerns "Gazprom" otrdien paziņoja, ka vienas dienas dabasgāzes piegādes Ķīnai pa cauruļvadu "Sila Sibiri" sasniegušas rekordaugstu līmeni. "20.martā Ķīnas pieprasījums pēc Krievijas dabasgāzes piegādēm pa cauruļvadu "Sila Sibiri" būtiski pārsniedza pašreizējās līgumsaistības, kas noteiktas ikdienas piegāžu apjomam," norāda "Gazprom". ""Gazprom" piegādāja pieprasīto apjomu, un dabasgāzes piegādes Ķīnai vienas dienas izteiksmē sasniedza jaunu rekordaugstu līmeni." Precīzus datus par Ķīnai piegādāto dabasgāžu apjomu uzņēmums gan nesniedz.

12.49. Ķīnas prezidents Sji Dziņpins otrdien pavēstīja, ka uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu šogad apmeklēt Ķīnu.

12.23. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda Eiropadomes sanāksmē šonedēļ centīsies panākt plašākas sankcijas Krievijai un tās kodolenerģijas uzņēmumam "Rosatom", otrdien paziņoja Lietuvas prezidenta galvenā ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte.

Nausēda citu Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem uzsvērs, ka "mums ir jāturpina sankciju politika, mēs nedrīkstam ļauties sankciju nogurumam un mēs sagaidām 11.sankciju paketi", Skaisgirīte teica radiostacijai "Žiniu radijas".

11.57. Atbilstoši ASV Kara studiju institūta analītiķu vērtējumam Krievijas vispārējais pavasara uzbrukums, visticamāk, tuvojas kulminācijai un Krievijas karaspēks var aktivizēt pūliņus, lai gūtu kaut nelielus panākumus, pirms Ukrainas frontēs tas zaudē iniciatīvu. "Joprojām saglabājas iespēja, ka krievu uzbrukums var piespiest Ukrainu atkāpties no Bahmutas un/vai no Avdijivkas, kaut arī šobrīd tas nešķiet ticami," norāda ISW.

10.53. Krievijas karaspēks Ukrainā palielinājis operāciju tempu un aktivizējies, lai gūtu kaut nelielus panākumus pirms iniciatīvas zaudēšanas kaujas laukā, uzskata ASV Kara studiju (ISW) institūta analītiķi.

Krievijas karaspēks guvis nebūtiskus panākumus Bahmutā un tās apkaimē, vienlaikus parādoties ziņām par Krievijas operāciju tempu palielināšanos ap Avdijivku.

10.00. Nav sagaidāms, ka Krievijas pret Ukrainu izvērstais pilna mēroga karš varētu beigties tuvākajā laikā, jo miers nav iespējams bez Krievijas karaspēka izvešanas, laikraksta "Rheinische Post" rīkotā pasākumā pirmdien sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

"Mums ir jābūt gataviem tam, ka tas (karš) var turpināties ilgu laiku," sacīja kanclers. "Pat kad karš beigsies, ne viss uzreiz kļūs normāls. Bet mēs arī nedrīkstam mazināt savus pūliņus tā izbeigšanas labā."

09.26. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 166 570 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 960 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3552 tankus, 6879 bruņutransportierus, 2586 lielgabalus, 507 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 270 zenītartilērijas iekārtas, 305 lidmašīnas, 290 helikopterus, 2167 bezpilota lidaparātus, 907 spārnotās raķetes, 5428 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 266 specializētās tehnikas vienības.

08.39. Ķīnas prezidents Sji Dziņpins tiekoties Maskavā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paudis Ķīnas apņēmību spēlēt konstruktīvu lomu "Ukrainas jautājuma", kā Pekina dēvē Krievijas pret Ukrainu izvērsto pilna mēroga karu, noregulējumā, vēsta Ķīnas oficiālā ziņu aģentūra "Siņhua".

08.02. Latvijas valdība šodien vērtēs Veselības ministrijas (VM) ieceri ziedot Ukrainai medicīniskās ierīces 297 861 eiro vērtībā. Kā teikts VM izstrādātajā rīkojuma projektā, ministrijā tika saņemta Ukrainas vēstniecības Latvijā vēstule ar lūgumu ziedot medicīniskās ierīces Ukrainas Veselības ministrijai, lai nodrošinātu savlaicīgas medicīniskās palīdzības sniegšanu Krievijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā cietušajiem.

07.11. Japānas premjerministrs Fumio Kisida otrdien iepriekš neizziņotas vizītes gaitā Kijivā tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pavēstīja Japānas Ārlietu ministrija.

03.12. Krimas ziemeļu pilsētā Džankojā pirmdienas vakarā tika iznīcinātas Krievijas spārnotās raķetes "Kalibr", kuras okupanti pārvadāja pa dzelzceļu, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde. "Sprādziens Džankojas pilsētā pagaidām okupētās Krimas ziemeļos iznīcināja Krievijas spārnotās raķetes "Kalibr NK" laikā, kad tās tika transportētas pa dzelzceļu," teikts pārvaldes paziņojumā.

00.10 Eiropas Aizsardzības aģentūra nosaukusi 18 valstis, kas piekritušas kopīgi iepirkt munīciju Ukrainai.

Tas apspriests ziņojumā aģentūras mājaslapā. Proti, 18 valstis ir parakstījušas Eiropas Aizsardzības aģentūras projekta līgumu par kopīgu munīcijas iepirkumu, lai palīdzētu Ukrainai un papildinātu ES dalībvalstu nacionālos krājumus.

Šis projekts paver ceļu 17 ES dalībvalstīm un Norvēģijai virzīties divos virzienos: divu gadu paātrinātā procedūra 155 mm artilērijas lādiņiem un septiņu gadu projekts dažādu veidu munīcijas iegādei.