Ukrainas kara 344. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:46]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2.februārī. Ukraina jau 11 mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:46 Vācijas kanclers Olafs Šolcs neredz iespēju sarunu ceļā panākt Krievijas-Ukrainas kara beigas, līdz Krievija nebūs piekritusi izvest savu karaspēku no okupētajām Ukrainas teritorijām.

22:00 Ukrainai ir nepieciešami tālas darbības ieroči, un tā ir gatava sniegt jebkādas garantijas, ka partneru ieroči netiks izmantoti Krievijas apšaudei, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.

21:47 Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless neizslēdz iespēju, ka Ukrainai varētu tikt nodrošināti reaktīvie iznīcinātāji, vienlaikus viņš brīdināja, ka tiem karā diez vai būs "burvju nūjiņas" loma.

"Attiecībā uz to, kas skar iznīcinātājus, pēdējā gada laikā es esmu sapratis, ka neko nedrīkst apgalvot absolūti, bet arī izslēgt nedrīkst," sarunā ar žurnālistiem sacīja ministrs.

21:01 Kā informē Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs, Krievijas iebrucēji plāno mīnēt ceļus, tiltus un dambjus Harkivas apgabala Tavilžankas rajonā.

19:36 Ukrainas militārpersonas apstiprina, ka saņēmušas ziņojumus, ka Krievija nolaupa vidusskolēnus no okupētā Luhanskas apgabala. Uz Krievijas Tatarstānas apgabalu aizvesti 50 vidusskolēni. Krievija piespiedu kārtā deportētajiem ukraiņu bērniem piedāvāja stipendiju vietējās augstskolās, ja viņi Krievijā nokārtos gala eksāmenus, informē "Kyiv Independent".

18:58 Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs ziņoja, ka Melitopoles iedzīvotāju trešdien dzirdētie sprādzieni notika Melitopoles rajona Novobogdaņivkas naftas bāzes teritorijā. Okupētajā Mariupolē ceturtdien atskanēja sprādzieni krievu okupantu bāzēs.

17:22 Bēdīgi slavenā Krievijas Federācijas 155. jūras kājnieku brigāde, kas pagājušā gada pavasarī pilsētu okupācijas laikā nodarbojās ar laupīšanām un citām zvērībām Bučā un Irpinā, tika manīta Ugledaras apgabalā. Desmit iebrucējus no šīs vienības sagūstīja Ukrainas bruņotie spēki.

16:40 Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumi, ka Rietumi pārvērš Moldovu par "nākamo Ukrainu", ir draudu retorika, ceturtdien pavēstīja Moldovas Ārlietu un Eiropas integrācijas ministrijas pārstāvis Daniels Vode.

Lavrovs iepriekš intervijā Krievijas medijiem bija izteicies, ka Moldovas centieni iestāties dažādās Rietumu aliansēs - no NATO līdz Eiropas Savienībai - liecina par Moldovas vadības pretkrievisko kursu.

"Mēs kategoriski noraidām Krievijas diplomātijas vadītāja paziņojumus, kas neatbilst patiesībai un ir daļa no jau zināmās Krievijas diplomātijas draudu retorikas," sacīja Moldovas ministrijas amatpersona.

Moldovas centieni iestāties minētajās aliansēs ir ceļš, ko atbalsta valsts iedzīvotāji un kas atbilst viņu vēlmēm, viņš piebilda.

"Mēs būsim pateicīgi visām pasaules valstīm, arī Krievijas Federācijai, par cieņu pret mūsu tautas izvēli. Moldovas Republika skaidri izraudzījusies savu nākotni, un šī nākotne ir būt brīvās pasaules daļai," sacīja Vode.

16:25 Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis pavēli līdz martam sagrābt Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju, komentārā tīmekļa laikrakstam "Kyiv Post" sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Čerņaks.

Ir pazīmes, ka Krievija gatavojas jaunam masīvam uzbrukumam, lai sagrābtu valsts austrumus.

"Mēs vērojam, ka krievu okupācijas karaspēks pārdislocē uz austrumiem papildu trieciena grupas, vienības, ieročus un kara tehniku. Atbilstoši Ukrainas militārā izlūkdienesta datiem Putins devis pavēli līdz martam sagrābt Doneckas un Luhanskas apgabala teritorijas," norādīja Čerņaks.

Krievija izmanto Baltkrievijas teritoriju mobilizēto karavīru sagatavošanai, un tai nav pietiekamu spēku un līdzekļu, lai tuvāko nedēļu laikā sāktu masīvu uzbrukum no šī virziena.

"Atbilstoši situācijai šodien nokomplektētu trieciena grupu nav. Nav draudu, ka Baltkrievija varētu tikt piesaistīta Krievijas pusē pilna mēroga uzbrukumam Ukrainai, bet tie arī, nenoliedzami, ir riski, kas mums jāņem vērā," piebilda militārā izlūkdienesta pārstāvis.

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņojis, ka Krievija varētu gatavot jaunu uzbrukumu Ukrainai 24.februārī - pilna mēroga kara sākuma pirmajā gadadienā. Pēc viņa teiktā, Krievija ir mobilizējusi aptuveni pusmiljonu karavīru.

15:47 Prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihails Podoļaks atzīmē, ka jaunas lielas Krievijas ofensīvas draudi ir diezgan reāli, taču Ukrainas armija tam gatavojas.

Pēc Podoļaka teiktā, Krievijas Federācija, lai sagrābtu iniciatīvu, gatavojas paplašināt kauju ģeogrāfiju jau ziemā un pavasarī.

"Viņi uzkrāj resursus, veic intensīvu mobilizēto apmācību, īpaši Baltkrievijas poligonos, savelk bruņutehniku ​​no visas valsts. Viņu likme ir viss vai nekas. Pēc šī posma būs skaidrs, kurš kurp pārvietosies. Krievijas vadība nav atteikusies no nodoma uzvarēt karā,» skaidroja Podoļaks.

15:12 Vācijā ieradušies 70 Ukrainas karavīri, kas tiks apmācīti pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot" izmantošanā, ko Berlīne nodos Ukrainai, lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas gaisa uzbrukumus.

Ukrainas karavīri ieradās Vācijā otrdien un jau šodien sāks apmācības.

Vācijas valdība pēc konsultācijām ar ASV pagājušajā mēnesī piekrita nodot Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot".

Tikmēr "Patriot" vienības Polijā paziņojušas par sākotnējo operatīvo gatavību.

Pēc Ukrainas karā izšautas raķetes nokrišanas Polijas teritorijā novembrī toreizējā Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte un Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks vienojās par "Patriot" sistēmu piegādi Polijai. Misijas sākotnējais ilgums ierobežots ar sešiem mēnešiem.

Kopš 16.janvāra Polijā izvietoti Vācijas karavīri, lai garantētu drošu sistēmu piegādi.

Misijas mērķis ir aizsargāt NATO gaisa telpu, kā arī Polijas teritoriju un valsts infrastruktūru un iedzīvotājus.

14.10. Latvijas prezidents Egils Levits ir pārliecināts, ka jāizveido speciāls tribunāls, kurš iztiesās vainīgos agresijā pret Ukrainu. Pēc prezidenta teiktā, pašlaik nav tādas tiesas, kura varētu iztiesāt šādu lietu un nonākt līdz spriedumam, līdz ar ko būtu tikai loģiski veidot atsevišķu tribunālu.

Prezidents ir pārliecināts, ka tribunāla izveidei un procesa nonākšanai līdz spriedumam ir jābūt arī tad, ja fiziski apsūdzētās personas netiks apcietinātas un sodītas, jo šāda veida procesiem ir arī politisks vēstījums.

13.30. Pašlaik tiek smagi strādāts, lai rastu juridisko rāmi Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanai Ukrainai, šodien diskusijā "Latvia and Poland: Countering Today’s Challenges Together" sacīja Latvijas prezidents Egils Levits.

Viņš uzsvēra, ka darbs pie līdzekļu novirzīšanai Ukrainai nebūs viegls, bet iespējams, jo tas ir politiskās gribas jautājums.

12.43. Krievijas imperiālisma politika nemainīsies arī pēc sakāves Ukrainā, līdz ar ko Rietumiem ir jābūt gataviem stiprināt savas militārās spējas, šodien diskusijā "Latvia and Poland: Countering Today’s Challenges Together" sacīja Latvijas prezidents Egils Levits.

Levits uzskata, ka Krievijā ir novēlojusies nācija, jo Krievija īsteno politiku, kura bija raksturīga Eiropas valstīm 19.gadsimtā.

12.12. Krievijas līderis Vladimirs Putins mēģina Ukrainā un Eiropā ienest "krievu pasauli", bet Polijai un Baltijas valstīm tā asociējas tikai ar nabadzību un verdzību, šodien diskusijā "Latvia and Poland: Countering Today’s Challenges Together" sacīja Polijas prezidents Andžejs Duda.

Viņš uzsver, ka notikumi pērnā gada 24.februārī mainīja pasaules uztveri par drošības jautājumiem. Duda uzskata, ka gan Polija, gan arī citas Baltijas valstis gadiem ilgi bija brīdinājušas, ka Krievijā komunisma sekas līdz galam nebija izgaisušas un ka agri vai vēlu šis imperiālisms izsprauksies cauri

11.52. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un 15 citi Eiropas Savienības (ES) komisāri ceturtdien ieradušies Kijivā, lai tiktos ar Ukrainas valdības locekļiem, paziņojusi EK. Leiena tviterī norādīja, ka ES delegācijas vizīte ir apliecinājums stingram ES atbalstam Ukrainai. Plānots, ka piektdien Ukrainā ieradīsies arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

11.08. Austrijas valdība ceturtdien paziņojusi, ka devusi rīkojumu četriem krievu diplomātiem atstāt valsti. Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka divi Krievijas vēstniecībā strādājošie diplomāti ir "iesaistījušies darbībās, kas nav savienojamas ar viņu diplomātisko statusu", bet divi diplomāti, kas strādājuši Vīnē Krievijas pastāvīgajā misijā ANO, veikuši darbības, kas ir pretrunā ar līgumu par Savienoto Nāciju mītni.

10.00. Krimā naktī uz otrdienu izcēlies plašs ugunsgrēks Sevastopolē, kur 200 kvadrātmetru patībā deguši celtnieku dzīvojamie konteineri. Krievijas propagandas aģentūra TASS ziņo, ka ugunsgrēkā gājuši bojā septiņi cilvēki, bet aģentūra "RIA Novosti" vēsta par sešiem bojāgājušajiem un diviem ievainotajiem.

08.46. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 129 030 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 610 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 3211 tankus, 6382 bruņutransportierus, 2212 lielgabalus, 458 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 222 zenītartilērijas iekārtas, 293 lidmašīnas, 284 helikopterus, 1951 bezpilota lidaparātu, 796 spārnotās raķetes, 5064 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 200 specializētās tehnikas vienības.

07.10. Krievijas okupantu izšauta raķete trešdien trāpīja dzīvojamā namā Doneckas apgabala Kramatorskas pilsētas centrā, nogalinot vismaz trīs cilvēkus un ievainojot 21, paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienests. Raķetes triecienā tika sagrauti četrstāvu dzīvojamā nama visi stāvi vienas kāpņutelpas robežās un aizdegās pie nama novietotie automobiļi.

00.10. Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas vadītājs Žuzeps Borels norāda, ka iznīcinātāju nosūtīšana uz Ukrainu vēl nav Eiropas dienaskārtībā, izsakot pieņēmumu, ka šis jautājums šķeļ 27 dalībvalstis, vēsta pravda.com.ua.