Lietuvas prezidents apmeklēs Benedikta XVI bēres

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ceturtdien Vatikānā apmeklēs bijušā pāvesta Benedikta XVI bēres, informēja Lietuvas prezidenta preses dienestā.

Izsakot savu līdzjūtību, Nausēda pauda pārliecību, ka Benedikts XVI vēlējies, lai kristietība būtu nozīmīgs vienojošs elements šodienas pārāk patērnieciskajā un sašķeltajā pasaulē.

"Esam zaudējuši garīdznieku, kura mācības vienmēr šodienas pasaules centrā likušas pasauli un cilvēku," pirmdien līdzjūtībā raksta Nausēda. "Domājot par to, Benedikts XVI smēlās no kristietības dižajiem gudrajiem un vēlējās, lai kristietībai ir vienojoša nozīme mūsu pārāk patērnieciskajā, sašķeltajā pasaulē," viņš piebilda.

Statistikas dati liecina, ka Lietuvā trīs ceturtdaļas pilngadīgo valsts iedzīvotāju sevi identificē kā katoļticīgos.

Jau vēstīts, ka Benedikts XVI aizgāja mūžībā sestdien 95 gadu vecumā. Līdz trešdienai viņa mirstīgās atliekas atrodas Svētā Pētera bazilikā, kur ticīgie var no viņa atvadīties.

Benedikta bēres paredzētas ceturtdien, 5.janvārī, un bēru ceremoniju Svētā Pētera laukumā vadīs pašreizējais pāvests Francisks. Pēc tam bijušais pāvests tiks apglabāts kapenēs zem Svēta Pētera bazilikas.

1927.gada 16.aprīlī Bavārijā dzimušais Jozefs Racingers par pāvestu tika ievēlēts 2005.gada 19.aprīlī pēc Jāņa Pāvila II nāves. Kļūstot par pāvestu, viņš izvēlējās Benedikta vārdu, lai tādējādi godinātu Nursijas Benediktu, kurš V gadsimtā dibinājis Eiropas pirmo mūku ordeni.

Benedikts kļuva par pirmo vācieti pāvesta amatā pēdējo 480 gadu laikā.

Taču tikai astoņus gadus vēlāk, 2013.gada 28.februārī, viņš kļuva par pirmo Romas katoļu baznīcas galvu pēdējo 600 gadu laikā, kas atkāpies no šī amata. Pēdējais šāds precedents tika piedzīvots 1415.gadā.

Savu atkāpšanos Benedikts pamatoja ar vājo veselību, kas liedz darīt tik atbildīgu darbu. Vēlāk viņš atzinis, ka savu ievēlēšanu par katoļu baznīcas galvu uztvēris kā "giljotinēšanu".

Par viņa pēcteci tika ievēlēts Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo, kas pieņēma Franciska vārdu.

Kopš savas atkāpšanās Benedikts dzīvoja Vatikāna Baznīcas mātes klosterī, kur arī aizgāja mūžībā.

Svarīgākais