Militārie tēriņi pasaulē 2014.gadā nedaudz samazinājušies, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts.
Visvairāk aizsardzībai joprojām tērē ASV. Lai arī ASV izdevumus pērn samazinājušas, vairāk tērējusi Ķīna, Krievija un Saūda Arābija, tādēļ kopā pasaulē 2014.gadā izdevumi aizsardzībai samazinājušies par 0,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Kopā militārām vajadzībām pasaulē pērn iztērēti 1,77 triljoni ASV dolāru.
"Lai arī kopumā militārie tēriņi pasaulē pārsvarā nav mainījušies, dažos reģionos, piemēram, Tuvajos Austrumos un lielā daļā Āfrikas, turpinās strauja bruņošanās, kas daudzām ekonomikām uzliek arvien lielāku nastu," secinājis pētījumu institūta vadītājs Sems Perlo Frīmens.
ASV pērn savus militāros tēriņus samazinājušas par 6,5%, tie kopā sasniedza 610 miljardus dolāru. Tie veido 34% no aizsardzības izdevumiem pasaulē un ir vismaz trīs reizes lielāki nekā Ķīnai, kura aizsardzības izdevumu ziņā ieņem otro vietu pasaulē.
Ķīna pērn aizsardzībā ieguldījusi par 9,7% vairāk nekā 2013.gadā, un tās tēriņi kopā sasnieguši 216 miljardus dolāru. Trešajā vietā ierindojas Krievija, kura savus militāros tēriņus palielinājusi par 8,1%, tie sasnieguši 84,5 miljardus dolāru.
Ceturtajā vietā pasaulē bijusi Saūda Arābija, kuras militārie izdevumi palielinājušies par 17% un sasnieguši 80,8 miljardus dolāru.
Saūda Arābijas augošie tēriņi saistīti ar bažām par drošību reģionā un augstajām naftas cenām.
Institūts norādījis, ka pagaidām nav zināms, vai Saūda Arābija spēs saglabāt šādu izdevumu līmeni līdz ar naftas cenu krišanos, tomēr piebildis, ka valstij ir arī ievērojamas rezerves.
Lai arī Krievija 2015.gadā plānotos izdevumus samazinājusi par 5%, tās militārais budžets tomēr būs lielāks nekā 2014.gadā, teikts ziņojumā.
Pirmajā desmitniekā pasaulē ietilpst arī Francija, Lielbritānija, Indija, Vācija, Japāna un Dienvidkoreja.
Reģions, kurā visstraujāk auguši militārie tēriņi ir Āfrika. Kopā kontinentā piedzīvots pieaugums par 5,9%. Pirmajā vietā šai ziņā ir naftas un gāzes ražotājvalstis Alžīrija un Angola.
Militārie tēriņi Tuvajos Austrumos pieauguši par 5,2%. Par 15% vairāk aizsardzībā ieguldījusi Irāka un Libāna, savukārt Omāna par 20% samazinājusi izdevumus aizsardzībai.
Āzijā un Okeānijā militārie tēriņi auguši par 5% galvenokārt Ķīnas dēļ. Pēc trīs gadus ilgas aizsardzības budžeta samazināšanas par 7% izdevumus palielinājusi Austrālija. Mazāk aizsardzības budžets audzis Indijai un Dienvidkorejai. Par 10% mazāks aizsardzības budžets pērn bijis Indonēzijai, taču tas varētu būt īslaicīgs samazinājums, uzskata pētnieki.
Rietumeiropā un Centrāleiropā militārie izdevumi pērn samazinājušies par 2%, turpinoties taupības režīmam. Tikmēr Austrumeiropā tēriņi aizsardzībai pieauguši par 8,4%.
Ukrainas militārie tēriņi 2014.gadā pieauga par 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tiesa, lielākā daļa papildu izdevumi bijuši personāla atalgojumam un pensijām, norādījuši pētnieki, piebilstot, ka šie dati ir nepilnīgi.
Institūts uzskata, ka Ukrainas krīzes ietekme reģiona militārajos tēriņos atklāsies nākamajos gados, lai arī dažas valstis, kurām ir robeža ar Krieviju, jau ir tos palielinājušas.
Par 13% savu aizsardzības budžetu palielinājusi Polija. Šogad tā plāno sasniegt NATO ieteikto aizsardzības budžetu - 2% no iekšzemes kopprodukta.
Dienvidamerikā nedaudz mazāk aizsardzībai atvēlēja reģiona lielākais militārais spēks - Brazīlija. Tikmēr vairāk tērēja Argentīna un Paragvaja.
Par 11% militāros tēriņus palielināja Meksika, kuras armija iesaistās cīņās ar narkotirgoņu karteļiem.
Institūts, kuru 1966.gadā kā neatkarīgu fondu izveidoja Zviedrijas parlaments, aprēķinos iekļāvis izdevumus algām, operācijām, ieroču un aprīkojuma pirkumiem, kā arī pētniecībai un attīstībai.