No tās paralizētās, ļodzīgās valsts, kura martā nespēja neko izdarīt, kamēr Krievija anektēja Krimu, šodien nekas nav palicis pāri. Pusgada laikā Ukraina kļuvusi par cīņasspējīgu, vienotu nāciju.
Tās bruņotie spēki arvien vairāk sakauj prokrievisko separātistu ordas Donbasā, Ukraina ir uzvarējusi Krieviju diplomātiskajā cīņā par pasaules atbalstu. Galvenā mācība: Ukraina to ir spējusi tāpēc, ka paļāvusies pati uz saviem iekšējiem spēkiem, nevis ārzemju palīdzību.
Pirmā jauno laiku parāde
Svētdien, valsts Neatkarības dienā, norisinājās pirmā karaspēka parāde piecu gadu laikā – savulaik Viktors Janukovičs uzreiz pēc nākšanas pie varas aizliedza bruņoto spēku parādes, lai tādā veidā mazinātu tautas patriotisko noskaņojumu. Tagad Neatkarības laukumā un Hreščatikā novāktas pēdējās revolūcijas barikāžu atliekas, lai varētu notikt armijas parāde. Valsts prezidents Petro Porošenko pieņem parādi tajā pašā vietā, kur pirms pusgada viņš stāvēja uz barikādes kā ierindas revolucionārs. Bet Eiropas laukumam, no kura sākotnēji cēlās Eiromaidana nosaukums, parādes noslēgumā cauri ripo rindas ar Harkivas rūpnīcas svaigi izlaistajiem bruņutransportieriem, vēl jaunākām Kremenčukas KRAZ bruņumašīnām vairākās modifikācijās un Hummer ražojuma sanitārajiem džipiem.
Lielkalibra artilērijai seko GRAD reaktīvie mīnmetēji (saukti arī par katjušām), parādē brauc vairāku veidu raķetes, ieskaitot S300 Igla, kas it kā skaitās Krievijas armijas lepnums, bet kurai svarīgākās sastāvdaļas patiesībā ražo a/s Motor Sich Zaporižjē. Neaptverams kontrasts ar to, kas bija vērojams Automaidana parādē uz tā paša Eiropas laukuma tieši pirms sešiem mēnešiem. Toreiz šeit patriotiskajā parādē ripoja Automaidana fordiņi, opeļi un zapiņi. Tagad te redzama vismodernākā militārā tehnika, kam pie stūres ir tie paši, kas nesen aizstāvēja demokrātiju un brīvību ar finiera vairogiem. Mališeva rūpnīca Harkivā aprīlī un maijā izlaida pa jaunam bruņutransportiera modelim, tagad jaunumus demonstrē KRAZ. Ukraiņi joko – ja tā turpināsies, tad nākamgad Ukraina sāks izlaist milzu robotus ar plazmas lielgabaliem.
Tā kā regulārās armijas vienības un Nacionālās gvardes teritoriālie bataljoni piedalās cīņās Donbasā, trenējas un formējas aizmugurē, kā arī apsargā rajonus joprojām nedrošajās vietās, kurās prokremliskās vienības var uzrasties kuru katru dienu, bloķē robežas ar Krieviju un Piedņestru, tad parādē piedalījās tie, kurus nevarēja atraut no reālajiem pienākumiem. Šinī gadījumā tie ir kursanti un kadeti no visām bruņoto spēku un iekšlietu struktūru mācību iestādēm: karaskolas, milicijas un juridiskie institūti, artilēristu un raķešnieku akadēmijas visas redzamas šajā parādē.
Militārajā parādē uzkrītošs bija aviācijas trūkums: pat Latvijas apstākļos katru gadu parādē piedalās pārītis glābšanas helikopteru, atlido kāds iznīcinātājs no NATO bāzes Šauļos. Ukraiņi neriskēja ņemt nost aviāciju no pretterorisma operācijas zonas, lai palidotu virs galvaspilsētas. Arī parādē redzamā bruņutehnika bija svaigi saražota un iepirkta, un no parādes tā tiešā ceļā tā devās uz Donbasu cīņā ar teroristiem.
Citāda valoda
Līdzi valsts militārā potenciāla atraisīšanai mainījusies pat valoda. Valsts līderi konsekventi runā par «pretterorisma operāciju» un «Donbasa atbrīvošanu», «mierīgas dzīves atjaunošanu». Oficiāli netiek lamāta Krievija un netiek pieminēti krievi, apzīmējot prokrieviskos separātistus vienīgi par «teroristiem». Tautā savukārt pretiniekus dēvē par «moskaļiem» (vismaz 500 gadu sens lamuvārds), «separiem» vai «vatainajiem» un «vati» (ekvivalents mūsu «utainajiem»), bet ienaidnieks netiek saukāts par «krievu». Tā nav neizlēmīga retorika, kā varētu padomāt: tās mērķis ir neatgrūst krievu izcelsmes Ukrainas pilsoņus, kuri valsts lielākajā daļā tagad ir pilnībā novērsušies no Krievijas politikas atbalstīšanas jebkādos veidos. Apzīmējot prokrieviskos spēkus par krieviem un uzsverot viņu saistību ar Krieviju, ukraiņi varētu sagādāt nepatīkamus brīžus tiem saviem krievu izcelsmes līdzcilvēkiem, kuriem ar Kremļa politiku nav nekāda sakara, un tāpēc valsts amatpersonas separātistus oficiāli dēvē vienīgi par «teroristiem» – kas viņi neapšaubāmi arī ir.
«Tas ir labi, ka tu esi atvedis autobusu ar bēgļiem uz šejieni,» pa telefonu kādam skaidro pusmūža vīrs Vitālijs, kurš ir krievu izcelsmes, bet tagad viņam mugurā ukraiņu tautastērps, kam pa virsu saskaņā ar jaunāko modi kā apmetnis tiek nēsāts dzeltenzilais karogs. «Sievietes, bērnus, vecīšus tu esi atvedis. Bet saki man, kāpēc tu no austrumiem esi atvedis līdzi darbaspējīgus un kaujasspējīgus vīriešus? Visu laiku par to tiek runāts: priekš kam par bēgļiem ņemt veselus vīriešus! Mēs lai atbrīvojam viņu teritoriju no teroristiem, kamēr viņi te sēdēs aizmugurē kā bēgļi?» Šis ir jautājums, kurš regulāri parādās jau trešo mēnesi.
Višivankas atkal modē
Tikmēr Kijivas ielās parādās arvien uzkrītošākas zīmes par ekonomisko lejupslīdi. Ukraiņiem pērkot ārvalstu valūtas, tiek ieturēts jaunieviests 5% nodoklis no katras operācijas, kurš tiek novirzīts pensiju fondā. Hreščatika veikali, kuri nepārtrauca darbu pat revolūcijas mēnešos, kad pret to skatlogiem balstījās barikādes, tagad cits pēc cita rīko «fināla izpārdošanas». Iemesls – ārvalstu modes preču imports kļūst pārāk dārgs, grivnas vērtībai krītoties apmēram uz pusi kopš 2012. gada. Turklāt ārzemju drēbes piekāpušās nacionālā tautastērpa – višivankas priekšā. Višivankas tagad valkā visu vecumu cilvēki, tas vairs nav tikai nacionālistu apģērbs. Televīzijā modes raidījumā tiek demonstrēta dizaineres kolekcija, kas pamatojas uz nacionālajiem ornamentiem un valsts ģerboņa simboliku. Modes skate tiek filmēta brīvā dabā – pie labības lauka, tālumā uz to noskatās trekns bullis.
Ekonomiskā lejupslīde
Ukrainas ekonomika šogad gatavojas piedzīvot kritumu par 6%, taču, kā no Latvijas pieredzes zinām, šādu nelaimi valsts pārdzīvot var. Ukrainas gadījumā neviens nav pat ieminējies par grivnas kursa saglabāšanu, un tā tas organiski krīt jau deviņus mēnešus, padarīdams importu dārgāku, bet pašu ukraiņu preces – konkurētspējīgākas. Paradokss: iebrūkot Krimā un finansējot terorismu Donbasā, Krievija izraisīja grivnas vērtības krišanos, kas nozīmē – ukraiņi vairs nevar atļauties importēt preces no Krievijas. Cenšoties graut Ukrainas valstiskumu un ekonomiku, Krievija ir sagrāvusi savu lielāko noieta tirgu pati savai produkcijai.