12. jūnijā trupinājās Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizīte Mongolijā. Mongolija ir valsts, kas atrodas starp Krieviju un Ķīnu.
Pērn, pēc IKP uz vienu cilvēku, Mongolija apsteidza Ukrainu un neapšaubāmai ir veiksmīgākā bijusī sociālistiskā bloka valsta ārpus Eiropas. Mongolijas ekonomikas modelis veidots, lai attīstītu metālu un citu derīgo izrakteņu ieguvi un eksportu, bet par iegūtiem līdzekļiem iegādātos patēriņam un citām tautsaimniecības nozarēm trūkstošo. Padomju laikā Mongolijai bija plašas un daudzpusīgas saiknes ar Baltiju. Atrodoties nemitīga ekonomiska un ģeopolitiska spiediena telpā starp Krieviju Ķīnu, Mongolija aktīvi līdzsvaro savu ārpolitiku, piedalās Afganistānas misijā un viedo jaunas saites ar ES valstīm. Tāpēc Mongolijai Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa vizīte ir nozīmīgs un svarīgs posms ārpolitikas un ekonomisko sakaru diversifikācijai. Arī Latvijai ir svarīgi atrast jaunus sadarbības partnerus ar valstīm, kuras ietilpst Latvijas transporta un tranzīta interešu lokā. Abpusējā izdevīguma meklējumi bija Andra Bērziņa un Mongolijas prezidenta Cahiagina Elbegdorža sarunu dienas kārtībā. Andris Bērziņš: „Latvijas attiecības ar Mongoliju var raksturot kā labas un ar lielu potenciālu. Latvijas interesi par Mongoliju apliecina arī plašā delegācija ar Saeimas, valdības un uzņēmēju pārstāvjiem. Mongolija ir kļuvusi pievilcīga zeme, kur ekonomika demonstrē stabilu un strauju izaugsmi. Turklāt atzīstami vērtējamas tās reformas un panākumi demokrātiskas sabiedrības veidošanā. Mūsu zemes šķir liels ģeogrāfiskais attālums, mūsu valstīm ir atšķirīga ekonomikas struktūra. Tomēr tieši atšķirības ir tās, kas ļauj un dod iespēju mums vienam otru papildināt. Mēs neesam konkurenti, mēs esam un varam būt labi partneri. Tirdzniecībai mūsu valstu starpā ir plašas iespējas augt un diversificēties. Tādēļ ceru, ka šodien notiekošajā Latvijas-Mongolijas biznesa forumā tiks panāktas konkrētas sadarbības vienošanās. Uzskatu, ka transporta un loģistikas nozarēm abās valstīs jārod veidi, kā izmantot potenciālu, savienojot abus reģionus. Arī pārtikas nozarei ir labas sadarbības iestrādes, kuras var kalpot par labu bāzi tālākai sadarbības attīstībai."
Viens no jautājumiem, tika apspriests Ulanbatorā bija iespējamais bezvīzu režīms starp Latviju un Mongoliju. Mongolijai jau ir bezvīzu režīms ar ASV, Kanādu, Vāciju, Singapūru Filipīnām, Malaiziju, Izraēlu, Kubu, Laosu Taizemi, Japānu, Kazahstānu, Kirgizstānu, Gruziju, Serbiju u.c. valstīm.