Kas sagaida Latvijas iedzīvotāju makus 2026. gadā?

Inflācija, IKP pieaugums vai kritums, ģeopolitiskie izaicinājumi un dabas ķibeles. Kā godam noslēgsim šo gadu, un kas vēl notiks nākamajā?

Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, patēriņa cenu līmenis Latvijā 2025. gada augustā bija par 4,1% augstāks salīdzinājumā ar attiecīgo mēnesi pērn. Tāds patēriņa cenu kāpums bijis augstākais pēdējo divu gadu laikā. Šā gada pirmajos astoņos mēnešos gada inflācija veidoja 3,7%.

Saskaņā ar “Eurostat” ātro novērtējumu, šā gada augustā eirozonas vidējā inflācija bija gandrīz divas reizes zemāka nekā Latvijā un veidoja 2,1%, bet vidējais patēriņa cenu pieaugums pirmajos astoņos mēnešos eirozonā veidoja 2,2%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Vēl augstāka inflācija starp eirozonas dalībvalstīm gan augustā, gan gada pirmajos astoņos mēnešos bija tikai Igaunijā, Slovākijā un Horvātijā.

Pārtika joprojām dārga

4,1% nav nekas briesmīgs, tomēr tie ir kā pumpa uz ādas, kas liecina, ka ar tautsaimniecības vielmaiņu kaut kas nav īsti kārtībā.

Viens no būtiskiem faktoriem, kas dzen uz augšu inflāciju, ir pārtikas cenu kāpšana par spīti ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) veiktajiem pasākumiem cenu mazināšanā. Maija beigās valsts, pārtikas ražotāji, un tirgotāji parakstīja savstarpēju memorandu, ka pamata preču grozā tiks samazinātas cenas. Taču par būtisku samazināšanos runāt nevar - varbūt tikai par kāpuma piebremzēšanos. Diezin vai ir pamats uzskatīt, ka pārtikas tirgotāji sabotē ministru - drīzāk pie vainas ir tas, ka pārtikas tirdzniecībā joprojām ir par maz konkurences. Šķietami Latvijā ir daudz lielveikalu tīklu un mazo veikalu, ir lielie “Rimi”, “Maxima” un “Lidl”, taču varēja un vajadzēja būt vēl vairāk. Bet dabūt uz Latviju vēl kādus jaunus tirgus dalībniekus nav vienkārši, jo tiem šejienes tirgus šķiet par mazu. Tas pats “Lidl” vairāk nekā 15 gadus taisījās un atlika, gudroja un prātoja, vai vajag, kamēr beidzot izlēma nākt un sākt izvērsties.

Kas krievam labi, tas vācietim nāve

Paradoksālā kārtā tas, kas ir bēda Valainim, ir pozitīvi finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (“Jaunā vienotība”) tādā kontekstā, ka augstākas inflācijas apstākļos labāk pildās patēriņa nodokļu ieņēmumi - ja jau patērētāji ir gatavi maksāt, tad ir pieprasījums, piedāvājums un PVN ieņēmumi.

Gada sākuma un tālākā tendence bija tāda, ka saskaņā ar budžeta plānu labi pildījās iedzīvotāju ienākuma nodoklis, uzņēmumu ienākuma nodoklis (pat labāk, nekā cerēts), bet patēriņa nodokļi - pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis - pildījās gaužām slikti. Tas jau sāka likt bažīties, vai gada beigās nesanāks iztrūkums vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Arī pats Ašeradens bija mazliet norūpējies un aprīlī atzina, ka 2025. gadu varētu beigt, iekasējot par apmēram 170 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Ar šņabi īstermiņā ir iešauts sev kājā

Gads vēl nav beidzies, un tad jau redzēsim. Bet savas korekcijas vēl var pievienot izmaiņas Alkohola aprites likumā, kas ir noteikušas saīsinātu alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības laiku. Šis ir abpusēji griezīgs zobens - no vienas puses, latvju tautas nodzeršanās bija jābremzē. Latvijā ir viens no lielākajiem alkohola patēriņiem gan Eiropā, gan pasaulē. Lietuva, kur reibinošo dzērienu apritei dažādi ierobežojumi tika ieviesti agrāk, ir panākusi, ka vairs nepretendē uz Eiropas alkočempionāta pjedestālu. Jādomā, ka daudz labāka statistika būs arī Latvijā.

Taču saīsinātais alkohola pārdošanas laiks atsauksies uz akcīzes nodokļa ieņēmumiem, uz PVN ieņēmumiem, un būs arī mazie veikali, kas neizturēs un bankrotēs, jo tiem pēc pulksten astoņiem vakarā vairs nav pircēju. Protams, tautas veselība ir pirmajā vietā un ilgtermiņā viss pareizi, taču īstermiņā un tajos aprēķinos, kas attiecas uz šo gadu, Alkohola aprites likuma izmaiņas atstās jūtamu iespaidu.

Vēl viens faktors, kas ceļ pārtikas cenas, ir visādas ķibeles ar dabas apstākļiem un sērgām - sausums, lietavas un cūku mēris Igaunijā ir samazinājis Baltijas reģiona lauksaimnieku produkcijas apjomus. Lai gan Baltijas valstis saražo vairāk nekā patērē, uzņēmumiem šogad ir mazāk, ko eksportēt - tas ietekmē visu pārējo.

Pēc ilgiem strīdiem valdošajā koalīcijā panākta vienošanās par PVN likmes samazināšanu līdz 12% maizei, pienam, olām un putnu gaļai. Tiks atcelta 75 centu maksa par zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. Lauksaimniekiem atbalsts būs tādā pašā apmērā kā iepriekšējā gadā. Demogrāfijai būs 100 miljoni eiro. Taču šīs izmaiņas būs, sākot ar nākamo gadu, bet vēl godam jānodzīvo šis pats gads.

Pieaugs, nepieaugs, laikam pieaugs...

Dažādas ārvalstu institūcijas, tāpat arī Latvijas Banka, Finanšu ministrija un komercbankas uzmanīgi seko līdzi un prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomus un pieaugumus dažādās valstīs. Noslēdzot 2024. gadu, par spīti visu ekspertu prognozēm, ka IKP Latvijā pieaugs par 2% vai vairāk, rezultāts bija pagalam skumīgs - gads tika pabeigts ar 0,4% IKP kritumu. Turklāt arī šā gada pirmajā ceturksnī kritums turpinājās un bija mīnus 0,3%.

Tā kā 2024. gadā bija bijusi arī inflācija 1,3% apmērā, ekonomisti šādu inflācijas un attīstības krituma summu dēvē par “stagflāciju”, par kuru sliktāka var būt tikai “recesija”.

Arī šogad prognozes ir dažādas, bet vienotas tajā, ka ekonomikas attīstība rit un vēl ritēs diezgan lēni. Piemēram, globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” prognoze par šo gadu jūlijā bija, ka IKP augs par 0,6%. Salīdzinājumam - Lietuvai šī kompānija prognozēja 2,6% izaugsmi, bet Igaunijai - 1,5%.

Tikmēr Latvijas Banka jūlijā ir prognozējusi 1,2% izaugsmi.

Starptautiskais valūtas fonds aprīlī prognozēja 2% IKP pieaugumu 2025. gadā.

Šā gada II ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās bija par 1,7% lielāks nekā pirms gada, kas ir bijis straujākais pieaugums kopš 2023. gada beigām. Kopumā pirmajā pusgadā IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 0,7%. “Saspringtās ģeopolitiskās situācijas apstākļos IKP kāpums vērtējams pozitīvi,” pauda Ekonomikas ministrija (EM) un, vērtējot pusgada rezultātus, prognozēja, ka IKP 2025. gadā augs par 1,6%.

Lai nu tā būtu! Nekam nederēs, ja cenas turpinās augt, bet attīstības nebūs.

Aizsardzība ir pats galvenais

EM piemin “ģeopolitisko situāciju”, kas mūsu reģionā ir, maigi izsakoties, sarežģīta. Ne tikai pie mums, bet visā Eiropā un pasaulē.

Latvijas aizsardzības budžets 2025. gadā ir 1,559 miljardi eiro jeb 3,45% no IKP. Maijā valdība vienojās jau 2026. gadā virzīties uz aizsardzības budžetu 5% no IKP apmērā. Tam vajadzēs naudu, un diezin vai varēs iztikt bez jaunas aizņemšanās papildus jau esošajam Latvijas vispārējās valdības parādam, kas pagājušā gada beigās veidoja 46,8% no IKP jeb 19 miljardus eiro.

Līdz ar to Latvijas valsts finanses, ekonomika, tautsaimniecība pacelsies daudz augstāk mākoņos un būs pakļauta turbulences riskam lielākā mērā nekā līdz šim. Nākamgad tādas problēmas kā budžetā segt 15 miljonus eiro no PVN samazinājuma olām, maizei un vistas gaļai šķitīs kā tīrais sīkums. Vislabāk būtu, ja lielie tēriņi aizsardzībai nebūs tikai lādiņu izšaušana poligonā vai betona “pūķa zobu” izvietošana pie agresorvalstu robežām, bet arī kas tāds, kas dod atpakaļ naudu Latvijas attīstībai - militārā ražošana.

Trampa monstrozā dinozaura aste trāpa pa seju arī Latvijai

Pasaules politikā Latvija nav atrauta laimes saliņa un ir spiesta raustīties līdzi norisēm, no kurām vislielākais risks nāk no Amerikas Savienotajām Valstīm, kuru prezidents Donalds Tramps demonstrē vēsturē vēl nepieredzētu nekonsekvenci un neprognozējamību savos izteikumos un arī darbos. Lai gan Trampa “tarifu kari” Latviju maz skar tiešā veidā, jo Latvijas un ASV tirdzniecības sakari ir vārgi, Latvijas preču un pakalpojumu eksportētāji ir saistīti ar uzņēmumiem Vācijā, Lielbritānijā un citās valstīs, kur latviešiem ir visnotaļ labs bizness, bet Trampa politika tiem var nodarīt un jau nodara zaudējumus.

Šā gada 30. jūnijā Vācijas rūpniecībā bija nodarbināti 5,42 miljoni cilvēku, kas ir par 114 000 mazāk nekā pirms 12 mēnešiem. Sešu nedēļu laikā kopš tā laika Vācijas korporācijas paziņoja par vairāk nekā 125 000 darba vietu likvidēšanu. Vācijas lielākā tērauda korporācija “Thyssenkrupp” samazina katru otro līdz trešo darba vietu, kopā 11 000. “Deutsche Bahn” (Vācijas dzelzceļš) plāno samazināt darba vietu skaitu par 30 000, bet tā meitasuzņēmums “Cargo” — par 5000. “SAP” samazina savu darbaspēku Vācijā par 3500 un visā pasaulē par 10 000. “Deutsche Post” samazina 8000 darba vietu, bet “Commerzbank”— par 3900. Automobiļu ražotāji un to piegādātāji jau bija paziņojuši par masveida darba vietu samazināšanu: “VW” — par 35 000; “Mercedes” — par 40 000 utt. Gada laikā autobūves nozarē jau zudis vairāk nekā 51 000 darba vietu.

Tas tāpēc, ka ir traucēta agrākā vācu produkcijas pārdošana ASV, un blakus vēl nāk Ķīnas dempinga faktors metālapstrādē, autorūpniecībā, jaunajās tehnoloģijās. Bet Vācija ir nozīmīgs Latvijas uzņēmumu partneris. Vācijai ir savas problēmas, un šī valsts tās atrisinās, taču tikmēr arī uz Latviju tās atstāj pastarpinātu, bet ne visai labu ietekmi. Tāpat ir arī ar citām ES valstīm un Lielbritāniju, ar kurām Latvijai ir cieši sakari.

Vienmēr var atrast iemeslus, kas labam dejotājam traucē dejot, taču būtu labi, ja Latvijas politisko lēmumu pieņēmēji neaizbildinātos ar “ģeopolitiku” bet strādātu - “urbtu” un “kapātu” mūsu tautas interesēs kā Latvijas hokejisti, kas 2023. gadā aizcīnījās līdz pasaules bronzai.