Mani sauc Kārlis Dāvis Deģis-Groskops (8 gadi). Man ir brālis Jevgeņijs (10 g.), Roberts (9 g.) un māsa Samanta (3 g.). Strādā tikai mamma, esam maznodrošināta ģimene.
Mīļo Neatkarīgās Ziemassvētku vecīt! Tev raksta ļoti daudzi un lūdz kaut ko uzdāvināt. Šoreiz arī mūsu ģimene ir pievienojusies šo palīgā saucēju pulciņam. Priecājamies, ka esam liela ģimene, cenšamies cits citam palīdzēt. Nesen mums saplīsa televizors, tāpēc četru bērnu vārdā ļoti lūdzu mums uzdāvināt televizoru.
Mani sauc Marta Jaunzeme (85 gadi). Dzīvoju savā personīgā namiņā viena, bet patlaban pie manis ir apmeties brālis (74 gadi), kurš cenšas man piepalīdzēt ikdienā.
Raksta Beatrise Zingnika (8 gadi). Ģimenē esam četri cilvēki: mamma, tētis, brālis (13 gadi) un es. Mamma strādā skaistumkopšanas salonā, tētis – celtniecībā. Dāvana, par kuru Ziemassvētkos priecātos mamma, ir smaržas, tētis – par medību bisi, brālim vajadzētu hokeja slidas, bet man – slēpes.
Dziedātājas Ievas Akurateres dzimtas rakstus un atmiņas caurvij pat senas teikas un nostāsti. Gandrīz visi senči bijuši savā laikā sabiedrībā labi zināmi cilvēki. Kultūras vidē labi pazīstama ir arī Ievas mamma, teātra zinātniece Līvija Akurātere, un tētis, aktieris Voldemārs Akurāters, kā arī, protams, vectēva brālis, izcilais dzejnieks un rakstnieks Jānis Akuraters.
"Es esmu no tām meitām, kuru mamma audzināja pēc iespējas vēlāk lietot kosmētiku. Man bija 16 gadi, kad man ļāva nokrāsot pirmās gaišās šķipsnas. Un 17 gados es pirmoreiz aizgāju uz solāriju," saka populārā dziedātāja Liene Šomase (24). Tagad viņa domā: paldies Dievam, ka Latvijā pieņemts likums, kas solāriju ļauj apmeklēt tikai no 18 gadu vecuma.
Raksta Eleonora Siltāne (85 gadi). Esmu pensionāre, invalīde uz mūžu. Dzīvoju viena privātmājas dzīvoklī ar malkas apkuri. Pašai saviem spēkiem sagādāt malku nav iespējams – pensija maza, malka dārga, par dzīvokli jāmaksā bargi, vēl jāpērk zāles, kas ir mana dzīvība, arī ēst gribas.
Mani sauc Inta Zaļuma (49 gadi). Mūsu ģimenē visi ir strādīgi cilvēki, jau savlaicīgi gādājam Ziemassvētku dāvanas. Es strādāju par medicīnas māsiņu bērnudārzā. Šogad piekliboja veselība, tāpēc vajadzēja tērēt naudu veselības uzlabošanai.
Raksta Signe Seveļkova (9 gadi). Mūsu ģimenei ir maznodrošinātās statuss. Gribu iepriecināt tēti, mammu un māsu, kas mācās LU 1. kursā. Mums visiem patīk spēlēt volejbolu. Mājās to spēlējam pāri veļas auklai, tāpēc būtu ļoti priecīgi, ja Ziemassvētku vecītis mums uzdāvinātu volejbola tīklu.
Mans vārds ir Emīlija. Tā kā man ir tikai četri gadi, vēstuli raksta mana vecvecmāmiņa Anna Vilcāne, kurai ir 86 gadi. Man tētis un arī vecvectētiņš ir miruši. Mums neklājas spoži, bet turamies, viens otru atbalstām. Daudz kā mums trūkst, arī naudas.
Mani sauc Rūdis Jaunzemis (7 gadi). Ģimenē esam seši cilvēki – mamma un mēs, pieci bērni: Elva (18 gadi), Sindija (17 gadi), Krišs (16 gadi), Dita (14 gadi) un es. Mammai beidzās simlatnieki, tagad viņa ir bez darba.
Raksta Alda Reča. Dzīvojam ar vīriņu divatā. Man ir 40 gadi, vīriņam – 52. Abi šobrīd esam bez darba, ja nu vienīgi pagadās kādi gadījuma darbiņi. Esam maznodrošināta ģimene, sanāk tik vien naudas, kā nomaksāt par dzīvokli.