Mēdz uzskatīt, ka gaļa ir vienīgais veids, kā cilvēkam uzņemt nepieciešamās olbaltumvielas. Taču ļoti izskatīgais un arī mazliet mežonīgu vizuālu iespaidu radošais lapu kāposts pierāda, ka tas ir mīts un malds.
Lapu kāposti (tiek saukti arī par keilu, kalē), lai arī ne pārāk populāri, tomēr mūsu platuma grādos ir zināmi jau sen un tiek arī audzēti, bet to, ja tā var teikt, uzvaras gājiens daudzu ēdienkartēs sācies pavisam nesen. Iespējams, tāpēc, ka kāposts, kura lapas neveido «galviņu», bet aug līdz pat pusotram metram un kuram ir mežģīņainas lapas, tikai pēdējā laikā tiek pastiprināti pētīts un vētīts atšķirībā no saviem «brālēniem» - galviņkāpostiem, ziedkāpostiem, Briseles un Pekinas kāpostiem, arī brokoļiem. Keila kāposts, tieši tāpat kā citi dārzeņi, uzturvērtības ziņā ir īsta vitamīnu un mikroelementu dārgumu lāde, kas bijusi zināma pat senajiem grieķiem un romiešiem.
Lapu kāposta regulāra iekļaušana ēdienkartē sola daudz kā laba organismam.
Labvēlīgi ietekmē zarnu traka darbību, uzlabo tā funkcijas, jo, protams, satur daudz šķiedrvielu.
Pateicoties A un C vitamīniem, keilu uzskata par lielisku antioksidantu un organismu atjaunojošu produktu. Īpaši ieteicams to lietot pēc operācijām, traumām un dažādām pārslodzēm. Ļoti labi noder imūnsistēmas uzturēšanā.
Lieto redzes profilaksei, tāpēc tas īpaši ieteicams tiem, kuriem ikdienā ir palielināta slodze redzei (darbs ar datoru, lasīšana...).
Noderīgs tiem, kas aizraujas ar stingrām diētām, kā arī veģetāriešiem - šie kāposti satur daudz olbaltumvielu. Ir nepieciešams apēst tikai 200 gramu lapu kāpostu dienā, lai organisms būtu pilnībā nodrošināts ar nepieciešamajām olbaltumvielām.
Ļoti ieteicams tiem, kam ir kālija deficīts.
Var lietot tie, kuriem organisms nedraudzējas ar pienu - keilā ir pat vairāk kalcija nekā pienā.
Samazina «sliktā» holesterīna līmeni.
Vitamīna K un kalcija dēļ, kas bagātīgi rodams keilā, ir teju vai īsta panaceja kaulu sistēmai.
Labs sabiedrotais tiem, kas seko līdzi ķermeņa apmēriem - diētu cienītājiem der zināt, ka 100 gramu šā dārzeņa satur tikai 50 kcal.
Lapu kāposti nav ieteicami cilvēkiem, kas sirgst ar
• žultsakmeņu slimībām,
• kuņģa čūlu, gastrītu,
• hroniskām vairogdziedzera saslimšanām.
***
Receptes
Čipsi
1 kg lapu kāposta
Ķiploki
Sāls
Melnie pipari
Olīveļļa
Pagatavošana:
Lapu kāposti jāsasmalcina, jāapkaisa ar garšvielām un eļļu, visu jāliek uz cepamās pannas. Vispirms cepeškrāsns jāuzkarsē līdz 180 grādiem, pēc tam, liekot visu cepeškrāsnī, temperatūra jāsamazina līdz 100 grādiem, jākaltē, līdz gatavi.
*
Lapu kāposti ar sēnēm un pipariem
2 sīpoli
Olīveļļa
800 g lapu kāpostu
2 saldie pipari
1 glāze seleriju buljona
400 g sēņu
Pagatavošana:
Sīpolus un sēnes apcepina olīveļļā. Pievieno sasmalcinātus kāpostus un piparus, visu samaisa, pievieno buljonu, sautē, līdz gatavs.
*
Smūtijs
Lapu kāpostus sablenderē ar sev tīkamu augli vai ogām, var pievienot sēklas (kaņepju, saulespuķu, čia, ķirbju...).
