\\Māja
11 ie­mes­li, lai ēs­tu ābo­lus
 
©F64

Ie­stā­jo­ties auk­stā­kam lai­kam, ir vērts ne­vis uz­reiz mek­lēt ap­tie­kā vit­amī­nus, bet gan tu­rēt uz gal­da kā­du aug­li, ku­ra sa­stāvs ir tik ba­gāts, ka tas der ne­lie­las mā­jas ap­tie­ci­ņas vie­tā. Tāds ir ābols.

Ābo­la sa­stā­vā ir 85% ūdens, tik­pat kā nav ol­bal­tum­vie­lu un tau­ku.

Šis aug­lis or­ga­nis­mam sniedz gan da­žā­dus vit­amī­nus, gan arī augļ­skā­bes, ba­last­vie­las, mi­ne­rāl­vie­las, mik­ro­ele­men­tus un bio­lo­ģis­ki ak­tī­vas vie­las, kas pa­līdz gan sa­gla­bāt skais­tu fi­gū­ru, gan stip­ri­na imu­ni­tā­ti vi­sas zie­mas ga­ru­mā.

11 ie­mes­li, kā­pēc zie­mā kā uz­ko­du, de­ser­tu vai pie­de­vu sa­lā­tiem iz­vē­lē­ties svai­gus ābo­lus

  1. 100 gra­mos ābo­lu ir 5-35 mi­li­gra­mi C vit­amī­na. Šis vēr­tī­gais vit­amīns vis­vai­rāk kon­cen­trē­jas tie­ši ābo­la mi­zā, tā­pēc ābo­lus la­bāk ne­mi­zot. Ja ābo­li ir no pa­šu dār­za vai arī bio­lo­ģis­ka­jām saim­nie­cī­bām, tad mi­za tie­šām jā­at­stāj. To­mēr, ja pir­kāt šos aug­ļus liel­vei­ka­lā, tos vē­lams no­mi­zot, jo bie­ži vien mi­za ir ap­smi­dzi­nā­ta ar da­žā­dām pa­līg­vie­lām, lai ābols sa­gla­bā­tu sa­vu iz­ska­tu vi­su zie­mu. Ap­ē­dot 100 gra­mu ābo­lu, sa­ņem­siet arī 5% no ne­pie­cie­ša­mās E vit­amī­na die­nas de­vas. Ma­za­jā brī­num­da­rī ne­lie­lā dau­dzu­mā ir arī B gru­pas vit­amī­ni.
  1. 100 gra­mos ābo­lu ir līdz pat 2,3 gra­miem pek­tī­na un ce­lu­lo­zes. Pa­tei­co­ties pek­tī­nam, ābo­li var pa­lī­dzēt ma­zi­nāt pa­aug­sti­nā­tu ho­les­te­rī­na lī­me­ni asi­nīs, un ne ti­kai! Pek­tīns un ce­lu­lo­ze pa­līdz gre­mo­ša­nas pro­ce­sos, kā arī sais­ta or­ga­nis­mam ne­vē­la­mās vie­las un pa­līdz tās iz­va­dīt.
  2. Ābols sa­tur daudz ba­last­vie­lu, kas pa­līdz re­gu­lēt vē­de­ra iz­e­ju. Jau vec­vec­mā­mi­ņas zi­nā­ja, ka sa­rī­vēts ābols ir de­rīgs caur­ejas ga­dī­ju­mā, bet sa­vā­rīts ābo­lu bie­ze­nis pa­lī­dzēs lik­vi­dēt aiz­cie­tē­ju­mu.
  3. 100 gra­mos ābo­lu ir arī 100-180 mi­li­gra­mu kā­li­ja un ci­tas mi­ne­rāl­vie­las, pie­mē­ram, fos­fors, kal­cijs, mag­nijs, dzelzs. Mi­ne­rāl­vie­las ir cil­vē­ka uz­tu­ra ne­aiz­stā­ja­ma sa­stāv­da­ļa, jo tās ne­pie­cie­ša­mas or­ga­nis­ma dzī­vī­bas pro­ce­siem.
  4. Ābo­li ir lie­lisks naš­ķis arī dia­bē­ta slim­nie­kiem, jo ābo­los eso­šās ba­last­vie­las pa­līdz pret strau­ju cu­ku­ra lī­me­ņa cel­ša­nos pēc ēša­nas. To­mēr jā­ņem vē­rā ābo­los eso­šais ogļ­hid­rā­tu dau­dzums.
  5. 6. Ābo­los ir no 4 līdz 12% augļ­skāb­ju, lie­lā­ko­ties ābol­skā­be. Augļ­skā­bes pa­līdz ma­zi­nāt urīn­skā­bes lī­me­ni asi­nīs, tā­pēc ābo­li uz­tu­rā jā­ie­kļauj rei­ma­tis­ma un po­dag­ras slim­nie­kiem, bet kā pro­fi­lak­ses lī­dzek­lis tie būs lie­lisks gar­dums ik­vie­nam.
  6. Ābo­liem pie­mīt an­ti­bak­te­ri­ā­las īpa­šī­bas, kas liks sli­mī­bām tu­rē­ties no ēdā­ja pa ga­ba­lu.
  7. Šo aug­li bie­ži dē­vē par da­bis­ko zo­bu su­ku, un ne jau bez ie­mes­la. Jo in­ten­sī­vāk no­tiek ko­ša­nas un koš­ļā­ša­nas pro­cess, jo ve­se­lā­kas ir sma­ga­nas. Bie­ža aug­ļu grau­ša­na bēr­nī­bā pa­lī­dzēs vei­dot pa­rei­zu sa­ko­die­nu.
  8. Par ābo­lu mi­zas ko­šo krā­su jā­pa­tei­cas da­žā­diem ka­ro­ti­no­ī­diem, pie­mē­ram, be­ta-ka­ro­tī­nam, kas ir au­gu dzel­te­nie, oran­žie un sar­ka­nie pig­men­ti. Tie pa­rū­pē­sies arī par jū­su ādas skais­tu­mu.
  9. Ābo­li sa­tur kver­ce­tī­nu, kas, ie­spē­jams, var sa­ma­zi­nāt ate­ro­skle­ro­zes un ļaun­da­bī­go au­dzē­ju vei­do­ša­nās ris­ku un lab­vē­lī­gi ie­dar­bo­jas aler­ģi­jas un bron­hi­ā­lās ast­mas ga­dī­ju­mā, kā arī aiz­ka­vē no­ve­co­ša­nās pro­ce­sus.
  10. Ābo­los eso­šās miec­vie­las un fe­no­li po­zi­tī­vi ie­dar­bo­jas uz ēdā­ja vis­pā­rē­jo lab­sa­jū­tu.

Ja ne­pie­tiek ar šiem 11 ie­mes­liem, vēl jā­pie­bilst, ka ābo­liem ir po­zi­tī­va ie­dar­bī­ba arī uz asins­va­diem. Lie­to­jot uz­tu­rā pie­tie­ka­mā dau­dzu­mā ābo­lus, ta­jos eso­šās vie­las pa­līdz at­tī­rīt asins­va­dus, tā­dē­jā­di sa­ma­zi­not sirds un asins­va­du sli­mī­bu ris­ku. Ābo­li stip­ri­na arī imūn­sis­tē­mu.

Ie­pēr­ko­ties pie­vēr­siet uz­ma­nī­bu ābo­lu kva­li­tā­tei! Da­žā­dos la­bo­ra­to­ris­kos pē­tī­ju­mos pie­rā­dīts, ka pē­dē­jo ga­du lai­kā C vit­amī­na dau­dzums ābo­los ir sa­ru­cis par 80 pro­cen­tiem. Pie vai­nas ir ar ķi­mi­kā­li­jām no­pli­ci­nā­tā aug­sne un ga­rais trans­por­tē­ša­nas ceļš, kas daž­kārt ir tūk­sto­šiem ki­lo­met­ru. Tie­ši tā­pēc ir sva­rī­gi pie­vērst uz­ma­nī­bu tam, no ku­rie­nes ābols nā­cis.