Kā­pēc sul­fī­tus tik pla­ši iz­man­to un kā­du ie­spai­du tie at­stāj uz ve­se­lī­bu?

Ve­se­līgs dzī­ves­veids ta­gad ir mo­dē. Tā­pēc dau­dzi sā­ku­ši pie­vērst uz­ma­nī­bu pār­ti­kas pro­duk­tu sa­stā­vam. Pie­mē­ram, uz vī­na eti­ķe­tes iz­la­sā­ma in­for­mā­ci­ja par sul­fī­tu iz­man­to­ša­nu. Tā­pēc li­kum­sa­ka­rīgs jau­tā­jums, kā­pēc tos tik pla­ši iz­man­to un kā­du ie­spai­du tie at­stāj uz ve­se­lī­bu?

Sul­fī­ti ir gan­drīz vis­os vei­ka­lā pie­eja­ma­jos vī­nos. Par to esa­mī­bu vī­nā tiek no­rā­dīts, jo ES li­kum­do­ša­na pa­redz, ka, sā­kot ar 2005. ga­du, uz eti­ķe­tes jā­būt in­for­mā­ci­jai par sul­fī­tu klāt­būt­ni. To da­ra tā­pēc, lai brī­di­nā­tu cil­vē­kus, ku­riem ir aler­ģi­ja pret sul­fī­tiem.

Plašs iz­man­to­jums

Vīn­zi­ne Va­len­tī­na Gran­dā­ne, Lat­vi­jas Vīn­zi­ņu aso­ci­āci­jas val­des lo­cek­le, at­zīst, ka sul­fī­tu un sē­ra di­ok­sī­da klāt­būt­ne vī­nā nav ne­kas jauns. Dau­dzi do­mā, ka to iz­man­to­ša­na ir sā­ku­sies ne­sen. Iz­rā­dās, ka vī­na ra­žo­ša­nas no­za­rē tā ir gad­sim­tiem se­na tra­dī­ci­ja. Vēl jo­pro­jām nav at­rast mūs­die­nī­gāks veids, kā no­dro­ši­nāt rau­dzē­ja­mā vī­na tī­rī­bu un no­tu­rī­bu pret ok­si­dē­ša­nos. 18. gad­sim­tā ho­lan­die­ši at­klā­ja, ka sērs deg. No tā brī­ža sa­dzī­vē sā­ka iz­man­tot sēr­ko­ci­ņus. Vī­na ra­žo­ša­nā vēl aiz­vien lie­to iz­deg­ša­nas pro­duk­tu (sē­ra di­ok­sī­du). Tas aiz­sar­gā rūg­sto­šo vī­nu pret gai­sa ok­si­dē­jo­šo ie­dar­bī­bu un pret ne­pa­rei­za­jiem rau­giem un bak­tē­ri­jām.

Ie­spē­jams, dau­dzi ne­zi­na, ka mūs­die­nās arī aug­ļus un dār­ze­ņus, ko trans­por­tē no ek­so­tis­kām zem­ēm, ap­strā­dā ar sē­ra di­ok­sī­du un tie sa­tur sul­fī­tus, uz­ver Lat­vi­jas Vīn­zi­ņu aso­ci­āci­jas biedrs Ainārs Sed­li­nieks. Lai arī sē­ra di­ok­sī­du kā kon­ser­van­tu pla­ši iz­man­to dau­dzās pār­ti­kas rūp­nie­cī­bas jo­mās un tas sa­sto­pams dau­dzos ci­tos dzē­rie­nos, to­mēr Eiro­pas Sa­vie­nī­bas li­kum­do­ša­na pa­redz, ka in­for­mā­ci­ja par sul­fī­tu klāt­būt­ni jā­no­rā­da tie­ši uz vī­na eti­ķe­tes. Ir no­teikts, ka Eiro­pas Sa­vie­nī­bā, pie­mē­ram, sau­siem sar­kan­vī­niem sē­ra sa­turs vī­nā ne­drīkst pār­sniegt 160 mi­li­gra­mu lit­rā (mg/l). Vai­rā­kums sar­kan­vī­nu sa­tur ap­mē­ram pus­i no at­ļau­tā dau­dzu­ma.

Aiz­sar­gā no ne­vē­la­mām ie­tek­mēm

Vie­na no zi­no­šā­ka­jām Lat­vi­jas vīn­zi­nēm Va­len­tī­na Gran­dā­ne ar smai­du at­zīst, ka aži­otā­ža ap sul­fī­tiem ir pār­spī­lē­ta. Vi­ņa skaid­ro, ka sul­fī­ti ir ūde­nī vieg­li šķīs­tošs sa­vie­no­jums, tā­pēc tas ātr­i iz­ska­lo­jas no or­ga­nis­ma un ne­uz­krā­jas. Uz­trau­kums par sul­fī­tiem ir sais­tīts ar paš­rei­zē­jo mo­des ten­den­ci - or­ga­nis­kās pār­ti­kas lie­to­ša­nu. Vi­ņa at­zīst, ka uz­trau­kums par sul­fī­tiem ir ne­vie­tā. Tad jau bū­tu jā­uz­trau­cas arī par hlo­rī­du (vā­rā­mais sāls) klāt­būt­ni ga­ļas un zivs ēdie­nos. Cil­vē­ki pā­rāk bai­dās no ķī­mi­jas. Ir jā­sa­prot, ka ne vis­a ķī­mi­ja ir in­dī­ga un kai­tī­ga, pro­tams, ar no­sa­cī­ju­mu, ja ie­vē­ro­ta mē­ra sa­jū­ta. V. Gran­dā­ne pie­bilst, ka teh­nis­ki kva­li­ta­tī­vos vī­nos sul­fī­tu sa­tu­ru kon­tro­lē.

Arī Ainārs Sed­li­nieks ap­stip­ri­na, ka vis­i vei­ka­los no­pēr­ka­mie vī­ni sa­tur sul­fī­tus. Sē­ra di­ok­sī­da gal­ve­nā mi­si­ja ir aiz­sar­gāt vī­nu pret da­žā­dām ne­vē­la­mām ie­tek­mēm - tem­pe­ra­tū­ras svār­stī­bām, vib­rā­ci­ju, spil­gtu ap­gais­mo­ju­mu. Sē­ra di­ok­sīds dar­bo­jas arī kā dez­in­fek­ci­jas lī­dzek­lis un pa­sar­gā vī­nu no bak­tē­ri­jām.

Mo­dē bio­lo­ģis­kā pār­ti­ka

Mūs­die­nās ir arī ie­spē­ja ie­gā­dā­ties vī­nu bez sul­fī­tiem. Lau­žot gad­sim­tiem se­nas vī­na da­rī­ša­nas tra­dī­ci­jas, da­ži vīn­da­ri at­tei­ku­šies no sul­fī­tu pie­jau­ku­ma. Jā­at­zīst, ka tā ra­žo­ša­na nav pa­re­dzē­ta pla­šam pa­tē­ri­ņam. Un tam ir savs pa­ma­to­jums. Ir jā­rē­ķi­nās, ka vī­na uz­gla­bā­ša­nas ter­miņš ir ie­vē­ro­ja­mi īsāks ne­kā vī­niem un šam­pa­nie­šiem ar sul­fī­tiem. Tas no­zī­mē, ka to ne­drīkst ne­vē­rī­gi un il­gi uz­gla­bāt. Un vēl - ir jā­rē­ķi­nās, ka šam­pa­nie­tis un vīns, ku­ra da­rī­ša­nā ne­tiek iz­man­to­ti sul­fī­ti, ir dār­gāks.

Sed­li­nieks uz­ska­ta, ka vis­i vei­ka­los no­pēr­ka­mie vī­ni sa­tur sul­fī­tus, arī bio­lo­ģis­kie. At­se­viš­ķi ra­žo­tā­ji ir pa­zi­ņo­ju­ši, ka ra­žo­ša­nas pro­ce­sā vi­ņi ne­iz­man­to sē­ra di­ok­sī­du. Ta­ču vīn­ogu­lā­ju aug­snē ir pie­tie­ka­mi lie­la sē­ru sa­tu­ro­šu vie­lu kon­cen­trā­ci­ja. Tā­pēc arī ša­jā pro­ce­sā, lai arī da­bis­kā vei­dā, sul­fī­ti tik un tā no­nāk vī­nā. Ru­nā­jot par sul­fī­tiem, A. Sed­li­nieks velk pa­ra­lē­les ar Lat­vi­jā ra­žo­ta­jām špro­tēm, ar ku­ru tirdz­nie­cī­bu bi­ja pro­blē­mas Krie­vi­jas tir­gū. Ir zi­nāms, ka, kū­pi­not zi­vis mal­kas dū­mos, ro­das kan­ce­ro­gē­nās vie­las. Tā­pēc dau­dzi ra­žo­tā­ji da­bis­ko dū­mu vie­tā sā­ka iz­man­tot māk­slī­gi vei­do­tus dū­mus, kas mai­nī­ja pro­duk­ta gar­šu. Par daudz lie­lā­ku šo vie­lu kon­cen­trā­ci­ju ci­tur, pie­mē­ram, kū­pi­nā­tā ga­ļā, valsts va­ras ie­stā­des klu­sē­ja.

Jau­tāts par vī­nu bez sul­fī­tiem, viņš at­zīst, ka, pro­tams, var vī­nam ne­pie­vie­not sē­ra di­ok­sī­du, ta­ču tad ir grū­ti ru­nāt par la­bu vī­nu, jo, ka­mēr tas no vīn­da­ra pa­gra­ba no­nāks līdz pa­tē­rē­tā­jam, vīns var sa­bo­jā­ties. Ja vī­nam ne­pie­vie­no sē­ra di­ok­sī­du, tā mūžs bū­tu ap­mē­ram se­ši mē­ne­ši. Gal­ve­nais no­sa­cī­jums - vīns bez sul­fī­tiem ne­tiek trans­por­tēts un to uz­gla­bā vē­sā pa­gra­bā ap­mē­ram 10 grā­du tem­pe­ra­tū­rā.

Zi­nā­ša­nai

• Sē­ra di­ok­sīds un sul­fī­ti ir pla­ši iz­man­to­ti kon­ser­van­ti, ku­rus pār­ti­kas pro­duk­tu ra­žo­ša­nā lie­to jau gad­sim­tiem il­gi.
• Ast­ma­ti­ķiem sē­ra di­ok­sīds un sul­fī­ti var iz­rai­sīt aler­ģis­kas re­ak­ci­jas.
• Sul­fī­ti at­zī­ti par dro­šiem, to­mēr ne­lie­lai da­ļai cil­vē­ku ir pa­stip­ri­nāts ju­tī­gums pret tiem, kas var iz­paus­ties kā, pie­mē­ram, gal­vas­sā­pes, rei­bo­ņi, nāt­re­ne.

Avots:www.evie­las.lv