PRAKTISKI: Kā izvēlēties piemērotāko podu telpaugiem?

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Dau­dzi telp­au­gi zie­mā snau­du­ļo­jot sap­ņo­ju­ši par brī­di, kad tos saim­nie­ki bei­dzot pār­stā­dīs. Mal­dās tie, ku­ri do­mā – pa­ķer­šu pir­mo pa­ga­dī­ju­šos po­du, kas ne­daudz lie­lāks par paš­rei­zē­jo, un darbs pa­da­rīts! Kā zi­nāt, vai augs ta­jā ju­tī­sies la­bāk, vai po­da ma­te­ri­āls pie­mē­rots za­ļa­jam mī­lu­lim, kā jaun­ais ķo­bis tel­pā iz­ska­tī­sies?

Kā sa­prast, ka za­ļais mī­lu­lis jū­tas vairs ne sa­vā ādā? Par to no­teik­ti lie­ci­na sak­nes, kas la­bā­kas dzī­ves mek­lē­ju­mos iz­sprau­ku­šās pa dre­nā­žas cau­ru­miem. Ja tas vēl nav no­ti­cis, bet augs rā­dās sku­mīgs, po­du ap­griež ot­rā­di un no apakš­as uz­ma­nī­gi pie­klau­dzi­na gal­dam, lai augu da­bū­tu ār­ā. Uz­reiz va­rēs re­dzēt, vai sī­kās sak­nes sa­vi­ju­šās vis­ap­kārt aug­snes ka­mo­lam, pār­stā­dī­ša­nu gai­dot. Ne­pa­cie­tī­gā­kie saim­nie­ki pār­stā­dī­ša­nu sāk jau mar­tā, lē­nī­gā­ka­jiem tas jā­pa­spēj līdz jū­ni­jam, kad augi sāk strau­jāk augt. Puķ­ko­pe Za­ne Pur­ne ne­ie­sa­ka ap­griezt sak­nes, jo ne­vie­nam ne­pa­tīk, ja as­ti griež pa ga­ba­lam. Ja jūt, ka gries­ti strau­ji tu­vo­jas, iz­ņē­mums va­rē­tu būt gu­mij­ko­ki. To­mēr jā­rī­ko­jas uz­ma­nī­gi, cik ap­cērp sak­nes, tik jā­no­īsi­na arī auga virs­ze­mes da­ļa.

KĀ­DU PO­DU IZ­VĒ­LĒ­TIES

Sa­las­pils bo­tā­nis­kā dār­za Oran­žē­ri­ju augu no­da­ļas va­dī­tā­ja Za­ne PUR­NE ie­sa­ka

  • Lē­ze­nos, pa­pla­tos trau­kos stā­dīt gas­tē­ri­jas, ze­fi­ran­tes, hi­pe­as­trus, vai­ru­mu su­ku­len­tu, is­ta­bas sī­pol­pu­ķes, eh­me­jas, bro­mē­li­jas c. augus, kam nav dzi­ļa sak­ņu sis­tē­ma. No tā­das māj­vie­tas ne­at­teik­tos arī fa­le­nop­ši.
  • Pēc vel­dzes un ba­rī­bas vie­lām dzi­ļāk lab­prāt do­tos stre­lī­ci­ju, klī­vi­ju, eifor­bi­ju, agav­ju, fi­lo­den­dru un mon­ste­ru sak­nes.
  • Ja kak­tu­sam ir miet­sak­ne, arī tam pie­mē­ro­tāks stā­vāks pu­ķu pods.
  • Ja pa­par­dei vē­las īpa­ši iz­pa­tikt, tai jā­sa­rū­pē kan­tains, tik­pat dziļš, cik plats trauks. Lai augs jus­tos la­bi, sak­nēm jā­zi­na, ka līdz po­da ma­lām tām vēl jā­stiep­jas vis­maz 2 līdz 3 centi­met­ri.

Po­da ma­te­ri­āls

Kad iz­vē­lēts augam vis­pie­mē­ro­tā­kais pods, ro­das jau­tā­jums: kā­da ma­te­ri­āla trauks vis­pie­mē­ro­tā­kais? Mā­la, plast­ma­sas, stik­la, ak­mens, ko­ka vai kāds cits?

Vis­la­bā­kos aug­ša­nas ap­stāk­ļus no­dro­ši­na mā­la po­di (aiz­tur mit­ru­mu un el­po), bet tie vieg­li plīst un jo lie­lā­ki, jo sma­gā­ki.

Plast­ma­sas po­dos sak­nēm būs grū­ti el­pot, ja ne­sa­rū­pēs pie­tie­ka­mi ir­de­nu aug­sni un kriet­nu dre­nā­žu (1/3 vai vie­na ce­tur­tā da­ļa po­da augs­tu­ma). Stik­la pu­ķu po­di ir vis­pie­mē­ro­tā­kie or­hi­de­jām, bet tiem tā pa­ti li­ga kā mā­la po­diem, daudz ne­va­jag, lai pār­vēr­stos laus­kās.

Ak­mens til­pnes lie­lis­ki iz­ska­tās pla­šās tel­pās un zie­mas dār­zos, bet tās ir bez­ga­la sma­gas un gan­drīz tik­pat dār­gas. Ko­ka to­ve­rus la­bāk at­stāt dār­zā.

Pē­dē­jos ga­dos po­du sai­mē strau­ji ie­so­ļo gan daž­ne­da­žā­di va­ra un cin­ko­ta skār­da da­ri­nā­ju­mi, gan ie­ri­po ve­cas bļo­das un kat­li. Un kā­pēc gan lī­ga­nai pa­par­dei ne­ie­rā­dīt vie­tu ve­cās­mā­tes zu­pas te­rī­nē? Se­ci­nā­jums viens - pu­ķes var stā­dīt vi­sur, kaut vai van­nā, ja vien spē­jat tām no­dro­ši­nāt pie­mē­ro­tus aug­ša­nas ap­stāk­ļus. Augi la­bi jū­tas, ja aug­snes virs­kār­ta no­klā­ta ar ke­ram­zī­tu, oļiem vai dzirk­sto­šu so­lei­ro­las de­ķi.

In­ter­jers

Sen pa­gāt­nē tie lai­ki, kad uz pa­lo­dzēm vai pos­ta­men­tiem rin­do­jās mā­la pu­ķu po­di, kas vēl tī­ri svaigs, kas sen jau ap­sar­mo­jis. Ta­gad za­ļo augu māj­vie­tas tel­pas in­ter­je­rā kļu­vu­šas par pun­kti­ņiem uz i. Ja at­pū­tas zo­nā ir pī­tas mē­be­les, arī pu­ķu po­dus var sa­likt pī­tos trau­kos. Ja tel­pā do­mi­nē gai­šie to­ņi, po­dus tiem var gan krā­sās pie­ska­ņot, gan pa­da­rīt par pi­kan­tu ak­cen­tu. Rā­mos ne­gla­zē­tos mā­la po­dus va­rat ap­glez­not ar sie­nām do­mā­tām mi­ne­rāl­krā­sām. (Plast­ma­sas po­diem der ak­ril­krā­sas.) Trau­ku ro­tā­ša­nā ļau­jie­ties fan­tā­zi­jas li­do­ju­mam, lai ie­dves­mai kal­po viss, ko prot pras­mīgs daiļ­krā­so­tājs. Ne­vē­la­ties ķē­pā­ties ar krā­sām? Tad po­dus ap­adiet vai ap­tam­bo­rē­jiet, ap­vi­jiet auk­li­ņām, pie­lī­mē­jiet to vai šo (len­tī­tes, po­gas, čie­ku­rus, dzin­ta­ri­ņus u.c. de­ko­rus). Ja tel­pā ir kāds flī­zēts lau­kums (sie­na vai grī­da), kā­pēc gan kā­du flī­zī­ti ne­no­zie­dot pu­ķu po­du ro­tā­ša­nai? At­liek vien tiem pie­lī­mēt flī­zes laus­kas, un in­ter­je­ra pa­pil­di­nā­jums ga­tavs. Ja esat de­ku­pā­žas pra­tējs, pu­ķu po­di jums ir īs­tais dar­ba lauks. Un kā­pēc gan as­tai­nais mī­lu­lis dzelk­stī­ga­jam kak­tus­po­dam ne­pa­lie­nē­tu sa­vu ve­co kak­la sik­snu?

Māja

Tradīciju cienītājiem noderēs padomi, kā nokrāsot spilgtas un netipiski košas olas dabas krāsvielās.