Jūrmalas ātrie darbu pārtrauc, vienotais dienests turpina

Pašvaldības uzņēmums Jūrmalas ātrā palīdzība pārtraukusi sniegt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus un turpmāk darbosies tikai kā glābšanas dienests, Neatkarīgo informēja Jūrmalas ātrās palīdzības valdes priekšsēdētājs Uldis Ciekurs. Tas noticis neatkarīgi no tā, ka valdība otrdien konkrēti nevarēja pieņemt lēmumu par Jūrmalas ātrās palīdzības turpmāko likteni.

Lai gan no valdības sēdes iznākuma bija skaidrs, ka kopumā valdība neatkāpjas no sava pirms vairākiem gadiem pieņemtā lēmuma, ka visā Latvijā ātrā palīdzība jānodrošina vienotam valsts dienestam, neskaidrie izteikumi valdības sēdes gaitā lika manīt, ka vēl notiks sarunas vai diskusijas politiskā līmenī. Valdība uzdeva Veselības ministrijai (VM) precizēt atbildes vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, taču tās būtību praktiski nelaboja. Vēstulē VM skaidro argumentus, kāpēc ar Jūrmalas ātro palīdzību nav iespējams slēgt sadarbības līgumu par ātrās palīdzības pakalpojumu, proti, tā nebūtu ne juridiski, ne ekonomiski pamatota darbība.

Jūrmalas ātrā palīdzība nepievienojās Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestam, bet nodeva tam automašīnas, kas uzņēmumam bija patapinājuma līgumā. Divas no automašīnām Jūrmalai bija piešķirtas no kādreizējā Katastrofu medicīnas centra, bet pārējās pirktas līzingā. Daļai darbinieku, kuri Jūrmalas uzņēmumu atstājuši līdz vakardienai, NMP dienesta vadītājs Armands Ploriņš piedāvājis darbu vienotajā dienestā.

Latvijā

Zemkopības ministrijai (ZM) nepieciešams izveidot priekšlikumu par papildu pārtikas produktu grupām, kuras jāiekļauj aizliegto Krievijas un Baltkrievijas pārtikas produktu sarakstā un starp kurām varētu būt arī zivju produkti, otrdien valdības sēdē norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV)