Katru dienu Latvijas slimnīcās nonāk trīs līdz pieci pacienti, kuri saindējušies ar alkoholu vai tā surogātu. Tūkstošiem ātrās palīdzības izsaukumu gadā, lai glābtu pārdzērušos iedzīvotājus.
Alkohola izraisīto veselības problēmu dēļ pērn miruši 434 Latvijas iedzīvotāji. «Tā ir smaga ekonomiska un sociāla problēma, kurai valsts līmenī netiek pievērsta pietiekama uzmanība,» uzsver Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis. Ar viņu vienisprātis ir narkologi, psihiatri un citi mediķi, kuri ikdienā redz un cīnās ar alkohola lietošanas sekām.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) skarbi vērtē valsts tiesībsargājošo iestāžu darbību cīņā pret nelegālā alkohola tirdzniecības vietām, uzskatot, ka atbildība jāuzņemas iekšlietu ministram (tiesa, biedrības valde balsojot tomēr nolēmusi neprasīt ministra demisiju pēc astoņu iedzīvotāju nāves, saindējoties ar metanolu). «Uz katriem 500 Latvijas iedzīvotājiem ir viena točka, un viena trešdaļa Latvijā esošā alkohola – indīga, nekvalitatīva un kaitīga – iet caur šīm tirdzniecības vietām. Es domāju, ka policija zina visas točku atrašanās vietās un izliekas, ka nezina,» saka P. Apinis. Ņemot vērā saindēšanās gadījumus, alkohola lietošanas izraisīto nāves gadījumu skaitu, alkohola atkarīgo un alkohola psihožu skaitu, nereģistrētais alkohols pārplūdina Latviju. «Vai mums muitas un robežsardzes vispār nav, ja tik daudz nelegālā alkohola ir pārdošanā, ar ko saindējas cilvēki, kurus pēc tam glābj mediķi?» jautā LĀB vadītājs.
P. Apiņa teikto apliecina dati, un tie ir tikai reģistrētie gadījumi, kad cilvēki vērsušies pēc palīdzības. Ar katru gadu pieaug pacientu skaits, kuriem kā diagnoze noteikta alkohola psihoze, alkohola atkarība vai saindēšanās ar alkoholu. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, 2012. gadā alkohola radītu problēmu dēļ nomira gandrīz 500 cilvēku. 2012. gadā ar diagnozi alkohola atkarība uzskaitē pirmreizēji uzņemti 1657 cilvēki, ar alkohola psihozi – 495, bet ar akūtu alkohola intoksikāciju un pārmērīgu lietošanu – 607. Uzskaitē kopumā pērnā gada beigās bija vairāk nekā 20 000 cilvēku ar alkohola atkarību un vairāk nekā 2000 ar alkohola psihozi. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna un Latvijas Psihiatru asociācijas vadītājs Elmārs Tērauds norāda uz vēl vienu problēmu, kas balstās uzskatā – alkoholisma atkarība ir cilvēka izlaidība, vājums. Tā dēļ cilvēki novēloti vai vispār nevēršas pēc palīdzības, lai gan Latvijā un visā pasaulē attīstās medicīnas iespējas ārstēt alkohola atkarību un ir pieejamas modernas metodes. Ārsti norāda, ka alkoholisms degradē personību un diemžēl no tā būtiski cieš visi apkārtējie, arī bērni, kuri pārņem šo normu. 2012. gadā uzskaitē ar alkohola atkarību bija astoņi bērni, ar alkohola pārmērīgu lietošanu – 289. «Daudz stingrāk ir jāvēršas pret nelegālā alkohola tirgotājiem,» saka P. Apinis, tāpēc LĀB vēlas, lai Saeima sasauktu ne tikai atsevišķu komisiju, bet arī Saeimas ārkārtas sēdi.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka vislielākais nelegālā un pārrobežu alkohola patēriņš ir Austrumeiropā (it īpaši Baltijas valstīs, Bulgārijā un Slovēnijā). Nereģistrētais alkohols ES ir apmēram 13 procentu no visa patērētā alkohola. Slimību profilakses un kontroles centra veiktajā pētījumā par atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību aprēķināts, ka aptuveni 16 procentu alkohola, ko patērē 15 līdz 64 gadus veci iedzīvotāji, veido nereģistrētais vai nelegālais alkohols un to lietojuši 23 procenti iedzīvotāju. Pētījumā konstatēts, ka 43 procenti nereģistrētā alkohola iegādāts tā sauktajās točkās.
***
Alkohola lietošanas sekas
2012. gadā miruši 434 cilvēki ar alkohola lietošanas izraisītām veselības problēmām
No tiem miruši, saindējoties ar alkoholu, 119 cilvēku
Miruši ar psihiskiem traucējumiem alkohola lietošanas dēļ 154
Miruši ar alkohola izraisītām aknu saslimšanām 158
2012. gada beigās bija reģistrēti 20 780 cilvēku ar alkohola atkarību
*
Hospitalizācijas gadījumi saistībā ar saindēšanos ar alkoholu*
Etilalkohols 61%
Alkohola toksiska iedarbība 5%
Metanols 1%
Citi alkoholi 1%
Neprecizēts alkohols 32%
*
* Procentuāli par 2011. gadu
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs