Rīgas Centrāltirgus: attīstīties un saglabāt vēsturi
Kopš Rīgas Centrāltirgus uzbūvēšanas 1930. gadā tas izticis bez vērienīgas modernizācijas. Tas nenozīmē, ka tirgus jāpārveido līdz nepazīšanai – to nepieļauj Centrāltirgus kultūrvēsturiskā mantojuma statuss, taču infrastruktūra ir krietni nolietojusies un tas apdraud vēsturiskās būves.
Tāpēc, svinot Rīgas 810. jubileju, Rīgas Centrāltirgus kā viens no zināmākajiem pilsētas simboliem nolēmis rīkot diskusiju, kurā izvērtēs tirgus vajadzības un iespējas attīstībai iegūt Eiropas struktūrfondu finansējumu.
«Tirgus darbojas kultūrvēsturiskā vidē Rīgas vēsturiskajā centrā. Esam sākuši apzināt, kāds ir akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus īpašumu stāvoklis. Konstatējām, ka šeit nepieciešams ne tikai kosmētiskais remonts, bet fundamentāli ieguldījumi, lai veiktu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un uzturēšanu. Tāpēc būs nepieciešams papildu finansējums, kāda tirgum pašam nav. Kopējais nepieciešamo līdzekļu apjoms ir 29 miljoni latu. Esam sākuši nopietni strādāt, lai varētu saņemt līdzekļus no Eiropas struktūrfondiem. Mums ir iespēja pieteikties šādam finansējumam, izpildot virkni nosacījumu, un mums tie jāizpilda, lai Rīgas dome, kas ir tirgus īpašniece, varētu pieteikt projektu nākamajam struktūrfondu plānošanas periodam 2014.–2018. gadā,» stāsta Rīgas pašvaldības akciju sabiedrības Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Viņš uzskata, ka šajā periodā Centrāltirgus rekonstrukcijas un attīstības projekts jāizvirza kā stratēģisks projekts ne tikai Rīgas domes, bet arī valsts līmenī, kā sadarbības partnerus piesaistot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Kultūras ministriju.
«Lai aktualizētu nepieciešamību pēc kultūrvēsturiskās vides sakārtošanas, 24. augustā pirmo reizi rīkojam sabiedrisko diskusiju. Uz to esam aicinājuši ap simt dalībnieku. Lai tirgus attīstītos, būs nepieciešams pieņemt virkni stratēģisku un kardinālu lēmumu virkni, tāpēc uz diskusiju aicinām sabiedrības pārstāvjus, kuri būs iesaistīti šo lēmumu pieņemšanā,» uzsver A. Abramovs.
Uz diskusiju aicināta gan Rīgas domes vadība un departamentu vadītāji, gan vides, kultūras, labklājības, zemkopības un finanšu ministri, kuru vadītās ministrijas ir saistītas ar Centrāltirgus darbību, un šajās ministrijās pieņemtie lēmumi vistiešāk ietekmēs Centrāltirgus turpmākos plānus. Lai par tirgus nākotni varētu diskutēt vispusīgi, pasākumā piedalīsies arī UNESCO Latvijas nacionālās komisijas pārstāvji, mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis un tirgus dzīves dokumentētājs un ilggadējs pircējs Ēriks Hānbergs. Būsim priecīgi uzklausīt arī ministru ierosinājumus, jo šad un tad viņi paši iepērkas Centrāltirgū.
«Diskusijas laikā atgādināsim, kāda reiz bija Centrāltirgus slava, pastāstīsim, kas tirgū notiek šodien un kas būtu jādara, lai atgūtu kādreiz piešķirto slavas zīmi, ka šis bija labākais tirgus Eiropā,» informē A. Abramovs.
Viņš uzskaita lielākos tirgus atjaunošanas darbus, kuru īstenošanai nepieciešams Eiropas struktūrfondu finansējums: Gaļas paviljona jumta pārbūve un kosmētiskais remonts gan šajā, gan citos paviljonos, logu nomaiņa visos paviljonos, iekšējo metāla konstrukciju izbūve, kondicionēšanas, apkures un vēdināšanas sistēmu ierīkošana paviljonos, tā dēvētās pazemes pilsētiņas pilnīga rekonstrukcija. Arī atklātajā tirgus teritorijā vajadzīgas jaunas tirdzniecības nojumes un kioski, jāizbūvē lietusūdens noteces sistēma, apgaismojums un jāmaina laukuma segums.
***
DISKUSIJA
Sabiedriskā diskusija Rīgas Centrāltirgus – Latvijas un Rīgas kultūrvēsturiskā pērle: vēsture, šodiena un nākotne notiks 24. augustā pulksten 13 Rīgas Centrāltirgū uz vēsturiskā dzelzceļa perona
***
INTERESANTI
Ivars JAKOVELS, Rīgas Centrāltirgus mārketinga projektu vadītājs:
– Ideja par dzelzceļa stacijas izbūvi toreiz vēl tikai ieplānotajā Rīgas Centrāltirgū pirmo reizi radās 1909. gadā, kad Rīgas–Orlas dzelzceļa mezgla paplašināšanas projektu rasējumos tiek ieplānots atzars topošā tirgus vajadzībām. Savienojot Rīgas jauno tirgu ar dzelzceļu, bija iecerēts gan paātrināt, gan arī salētināt preču piegādi pilsētas lielākajai tirdzniecības vietai. Līdz ar Gaļas paviljonu tika izbūvēta trīs stāvus augsta piebūve, uz kuras īpaši nostiprinātā jumta tika izvietots 125 metrus garš sliežu dubultceļš, kam vajadzēja spēt apkalpot divus kravas vilcienu sastāvus. No Centrāltirgus stacijas preces bija paredzēts nogādāt uz tirgus apakšzemes pagrabiem ar četriem liftiem, lai pēcāk tās nonāktu uz tirgotāju galdiem plašajos un gaišajos tirdzniecības paviljonos. Diemžēl pēc tirgus izbūves noslēguma 1930. gadā pilsētai pietrūka līdzekļu, lai izbūvētu savienojumu starp
Centrāltirgus staciju un Rīgas dzelzceļa mezglu, savukārt, atgriežoties pie šīs idejas pēc Otrā pasaules kara, izrādījās, ka mainījušās preču
piegādes shēmas un līdz ar to šāda savienojuma izbūve vairs nebija rentabla. Izbūvētais 125 metrus garais sliežu dubultceļš uz Gaļas paviljona jumta nostāvēja līdz pat 20. gadsimta 90. gadiem, kad tika demontēts. Iespējams, izbūvētā stacija nākotnē varētu pārvērsties par konferenču zāli Centrāltirgus vajadzībām.