Rīgas pilsētas arhitekta biroju nespēj likvidēt, bet paturēt negrib

Diskusijas par Rīgas pilsētas arhitekta biroja nākotni pašlaik uzstumtas uz rezerves sliedēm. Rīgas mērs Nils Ušakovs ir pateicis, ka "biroju esošajā sastāvā nesaglabāsim, mainīsim". Vai to var uzskatīt par cerīgu dialoga turpinājumu vai aizplīvurotu brīdinājumu par likvidēšanu?

N. Ušakovs noteicis, ka līdz Jāņiem Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Uldim Jansonam ir jāpiedāvā versija, kā tiks stiprināts pilsētas arhitekta birojs, līdzīgus priekšlikumus viņš gaida arī no profesionāļiem, proti, Latvijas Arhitektu savienības (LAS). Tad visi kopā pulcēšoties vēlreiz.

Sākotnēji gan N. Ušakovs piedāvāja divus variantus – vai nu ar kadriem un naudu stiprināt esošo institūciju, vai arī to kā ekspertu padomi pievienot, piemēram, būvvaldei. Tieši pēdējo variantu kā pieņemamāko uzsvēra viņa vietnieks Andris Ameriks un U. Jansons. "Pilsētas arhitekta birojam ir konsultatīva funkcija. Ja būvvaldes atļaus būvēt, tad uzbūvēs," aizrādīja N. Ušakovs.

Tomēr vakar uz diskusiju ieradušies profesionālie arhitekti bija vairākumā un savu līdz šim izteikto nostāju nemainīja – pilsētas arhitekta birojam ir jābūt neatkarīgai (iespēju robežās, protams) institūcijai. LAS vadītājs Andris Kronbergs norādīja, ka līdzšinējā galvaspilsētas prakse, izveidojot atsevišķu pilsētas arhitekta biroju, bijusi veiksmīga. Īpaši atzinīgi arhitekti vērtēja atklātās un demokrātiskās diskusijas, kas notika arhitekta birojā un kurās tika apspriestas esošā pilsētas attīstības plāna vājās vietas un iecerētie projekti.

***

VIEDOKĻI

Pret

Nils UŠAKOVS, Rīgas mērs:

– Esošajā formā arhitekta birojam nebija liela atdeve. Tas saistīts ar tā ierobežotajām tiesībām. Vai šādos apstākļos pilsētas arhitekta birojs spēj pilnvērtīgi atbildēt par Rīgas attīstību? Manuprāt, ne.

Uldis JANSONS, Pilsētas attīstības departamenta direktors:

– Arhitekta birojam jāatrod sava unikāla niša. Pilsētas arhitektam ir jāatrodas vai nu būvvaldē, vai Pilsētas attīstības departamentā un jānodarbojas nevis ar sīkām lietām, bet jāsniedz palīdzība profesionāļiem. Nu, kaut kā tā.

Andris AMERIKS, Rīgas vicemērs:

– Parādiet man to likuma pantu un punktu, kur teikts, kādam jābūt arhitekta birojam! Pilsētas arhitekta birojs tika radīts kā padomdevēja struktūra, kas palīdzēja būvvaldei. Pilsētas arhitekta biroja vadītājs var strādāt arī pie būvvaldes.

Par

Juris DAMBIS, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs:

– Uztraukumu rada neskaidrības par arhitekta biroja nākotni. Kad šāda biroja nebija, pirms Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma pieņemšanas pilsētā radās kļūdainas būves. Mēs nebūtu apmierināti, ja nonāktu turpat,

kur jau bijām.

Andris KREISLERS, būvuzņēmējs, projektu attīstītājs:

– Pilsētas administratīvie dienesti ne tuvu nav pilsētas profesionālie dienesti. Pilsētas arhitekta birojs ir profesionāls

dienests.

Andis SĪLIS, arhitekts:

– Vajag uzlabot nolikumu par pilsētas arhitekta biroju, lai tas nav atkarīgs no mēriem un viņu prioritātēm. Pilsētai ir jāattīstās vienmērīgi, sabalansēti ar attīstības loģiku.

Latvijā

Šodien, 17. oktobrī, AS "Latvenergo" svinīgi atklāj Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos. Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju.

Svarīgākais