Ozola: Situācija Valdemāra ielas ēkās ir "zināma neizdarība" no valsts puses daudzu gadu garumā

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Atgādinām, ka rūpes par īpašumu ir īpašnieka atbildība, šodien preses konferencē sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.

"Mēs zinām sava dzīvojamā fonda stāvokli - ne tikai Rīgā, bet arī visā Latvijā. Ar mājokļu politiku valstī ir klājies diezgan bēdīgi, tā nav bijusi mērķtiecīga un iedzīvotājiem nav sniegta pietiekama informācija tieši no šī te izglītošanas aspekta - kāda ir viņu līdzatbildība īpašuma uzturēšanā", uzsvēra Ozola.

Viņa uzskata, ka situācija Valdemāra ielas ēkās ir "zināma neizdarība" no valsts puses daudzu gadu garumā.

Iedzīvotājiem ir jānoskaidro, vai viņiem piederošajās ēkās regulāri tiek veiktas tehniskās apsekošanas, kādas darbības nepieciešams veikt - vai nu pie apsaimniekotāja, ja tāds ir, vai arī, ja ēku apsaimnieko pašu dzīvokļu īpašnieku biedrība, tad viņiem ir jāzina ēkas tehniskais stāvoklis, pauda domes pārstāvji.

Ozola norādīja, ka šie mājokļu jautājumi ir aktuāli visai pilsētai. Rīgas dome ir noalgojusi būvinženieri, kurš sagatavojis īso atzinumu par Valdemāra ielas 119 ēku, atļaujot atjaunot satiksmi pa tālāko joslu no ēkām, bet gājējiem un visam citam transportam paliek slēgts. Pilns atzinumu dome cer saņemt līdz nedēļas beigām.

Sākotnējais atzinums pašvaldībai bija nepieciešams, lai novērstu Valdemāra ielas 119. ēkas sēšanos, lai pēc iespējas ātrāk varētu novērst ēkas bīstamību. Pēc tam iedzīvotājiem būs jāfinansē ēkas atjaunošana, lai viņi varētu atgriezties savās mājās. Iedzīvotāji jau agrāk esot pasūtījuši projektu ēkas atjaunošanai un drīzumā tas tikšot iesniegts saskaņošanai pašvaldībā.

"Būvvalde esot gatavs izskatīt šo projektu, cik vien ātri iespējams. Ēkas iedzīvotājiem nepieciešams izvirzīt savus pārstāvjus, lai dome varētu ar viņiem sazināties, jo līdz šim komunikācija bijusi diezgan haotiska, sacīja Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ingūna Urtāne.

Ēkās Valdemāra 117 un 119 iedzīvotāju atgriešanās nav iespējama, bet tika atļauts pašvaldības policijas pavadībā atgriezties dzīvokļos paņemt svarīgākās mantas. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs uzsvēra, ka arī tagad, kad iedzīvotāji ēku ir atstājuši, par tās drošību un mantām, kas palikušas dzīvokļos, atbild paši dzīvokļu īpašnieki.

Par ēkām atbild to īpašnieki, apsaimnieko privāts uzņēmums un iedzīvotāju biedrība, uzsvēra pašvaldības pārstāvji. Ja ir bīstamība ēkā, tā ir un paliek īpašnieka atbildība to novērst. Ja tas netiek darīts, pašvaldībai ir pienākums ēku apsekot un vajadzības gadījumā piešķirt tai grausta statusu. Domes parstāvji norāda, ka grausta statuss nozīmē arī lielāku nekustamā īpašuma nodokli.

Ja nekāda īpašnieku rīcība neseko, pašvaldībai nav citu iespēju kā lemt par ēkas piespiedu evakuāciju un sakārtošanu. Kā informēja Ozola, pašvaldība šādā gadījumā vēlāk piedzen ieguldītos līdzekļus no īpašniekiem. Ja ēka jau apdraud ne tikai tās iedzīvotājus, bet arī apkārtējos un publisko telpu, tad vairs nav nepieciešama 51% dzīvokļu īpašnieku piekrišana remonta veikšanai.

Vakar, 20.februārī, domē notikusi sanāksme ar šo ēku iedzīvotājiem un apsaimniekotāju. Iedzīvotāji uzdevuši aktuālos jautājumus un iesnieguši 15 krīzes pabalstu iesniegumus.

Preses konferencē domes pārstāvji pavēstīja arī par ārkārtas situāciju vēl vienā ēkā - Ventspils ielā 25, kur avārijas stāvoklī ir divstāvu koka dzīvojamā ēka. Ēku apsaimnieko "Rīgas namu pārvaldnieks", un iedzīvotājiem bija zināms ēkas stāvoklis. Darbības saistībā ar ēkas slikto tehnisko stāvokli tajā notiek kopš rudens. Vakar iedzīvotājiem tika izsniegts paziņojums par ēkas ekspluatācijas aizliegšanu un brīvprātīgu evakuāciju, bet, sākot ar 28.februāri, pašvaldībai būs tiesības pielietot fizisku spēku ēkas evakuācijai. "Cerams, ka tas nebūs nepieciešams," pauda pašvaldībā.

Ventspils ielas ēkai tiek gatavots būvprojekts, lai pašvaldība varētu novērst ēkas bīstamību un iedzīvotāji varētu atgriezties mājās.

Urtāne aicināja iedzīvotājus apzināties savu atbildību un pievērst uzmanību saviem īpašumiem, jo ne visur pašvaldība var viņus atbalstīt - var sniegt konsultācijas, bet remonti ir jāfinansē pašiem iedzīvotājiem.

LETA jau ziņoja, ka sestdienas vakarā no divām ēkām Valdemārā ielā tika evakuēti cilvēki, jo ēku sienās paplašinājās plaisas. No divām blakus esošām ēkām Valdemāra ielā 117. un 119. tika evakuēti 33 cilvēki.

Lai neapdraudētu satiksmes dalībniekus, Valdemāra ielas posmā no Šarlotes ielas līdz Alojas ielai tika slēgta satiksme.

Kā aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), Rīgas pašvaldība saņēmusi eksperta atzinumu, kas ļauj slēgtajā Valdemāra ielas posmā atjaunot sabiedriskā transporta satiksmi pa vienu joslu.

Sabiedriskais transports slēgtajā ielas posmā varēs braukt tikai pa vienu joslu, kurā tiks organizēta maiņvirziena kustība. Pārējiem autovadītājiem Valdemāra ielas posms starp Alojas un Šarlotes ielām joprojām būs slēgts.

Latvijā

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) uzdevusi Valsts digitālās attīstības aģentūrā (VDAA) nekavējoties sākt dienesta pārbaudi par esošo situāciju saistībā ar e-pastu apstiprināšanu portālā "Latvija.gov.lv", aģentūru LETA informēja ministres padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe.