Latvija piemin komunistiskā genocīda upurus

© f64

Pieminot komunistiskā genocīda upurus, šodien Vecrīgā gājienā no Okupācijas muzeja uz Brīvības pieminekli devās aptuveni 1000 cilvēku.

Gājiena priekšgalā bija vairāki politiķi, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V). Daudzi rokās turēja valsts karogu sēru noformējumā, simbolizējot 77.gadskārtu kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijām. Kāds vecāks kungs gājiena priekšgalā nesa krustu.

Lai gan parasti komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumos lielākoties piedalās vecāka gada gājuma cilvēki, šoreiz bija redzamas arī vairākas jauniešu grupas. Notiekošo fotoaparātos iemūžināja tūristu grupiņas, kas pusdienlaikā kuplā skaitā bija sastopamas vecpilsētā.

Nedaudz vēlāk pie Brīvības pieminekļa paredzēts piemiņas brīdis, svinīgā Goda sardzes maiņa un ziedu nolikšanas ceremonija.

Jau ziņots, ka, pieminot Komunistiskā genocīda upurus, šodien Rīgā notiek vairāki pasākumi. Genocīda upurus piemin arī citviet Latvijā.

1941.gada naktī no 13. uz 14.jūniju notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem. Kopumā šajā naktī no Latvijas tika izvesti vairāk nekā 15 000 cilvēku.

Latvijā

Kad pirms vairākiem gadiem publiskoja tā saucamos čekas maisus, uzzinājām daudzu cilvēku vārdus, kuri padomju laikā sadarbojās ar VDK. Bet līdz šim plašāku informāciju par pašiem čekistiem uzzināt bijis neiespējami, jo PSRS specdienesta darbinieku lietas pirms atmodas laika aizveda uz Maskavu. Tomēr iespējams, paveicot milzīga apjoma darbu, vēsturniekiem Latvijas valsts arhīvā būs izdevies atjaunot kaut nelielu daļu no informācijas, kāda izskatījās čekas struktūra no iekšienes, kas bija VDK darbinieki, kuri tad arī vervēja cilvēkus, lai piespiestu sadarboties ar čeku, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".