Neatsakoties no ieceres par apmēram pieciem miljoniem latu sakārtot Grīziņkalnu un tam tuvāko teritoriju, pašlaik jau iegūts krietni mazāks finansējums no Eiropas Savienības (ES) fondiem.
Šīs, no vienas puses, degradētās, no otras – kultūrvēsturiskās vides sakopšana notiks pakāpeniski. Projektu plānots pabeigt 2012. gada 6. aprīlī, un rezultātā pilsētā tiks izveidots jauns tūrisma maršruts Koka Rīga.
Eiropa visu nefinansēs
Jau pagājušajā gadā Rīgas dome lika priekšā aprēķinus, ka Grīziņkalna un Miera dārza teritorijas atjaunošana maksātu piecus miljonus latu. Apjomīgajā projektā viena no iecerēm bija atjaunot koka arhitektūras kompleksu Krāsotāju ielā 12, un tehniskais projekts jau ir gatavs. Nu šim mērķim saņemta nauda no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Projekta attiecināmās izmaksas (tās, kuras ar konkrētiem nosacījumiem apņēmusies finansēt ES) ir 388 425 lati, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonds maksā 65 procentus (252 282 latus), bet nepieciešamais līdzfinansējums no Rīgas domes būtu 35 procenti (136 143 lati).
Tā kā ES nav piekritusi apmaksāt, piemēram, palīgēku renovāciju, sava artava būs jāiegulda arī pašvaldībai. Kā noskaidroja Neatkarīgā, arī Krāsotāju ielas namā iecerētās izstāžu zāles iekārtošanu ES visticamāk nefinansēs.
Pozitīvais piemērs jau ir
Par nepilniem 400 000 latu projektā plānota ne tikai ēkas Krāsotāju ielā 12 restaurācija, rekonstrukcija un labiekārtošana, bet arī ielu norāžu un vēsturisko ēku numuru, tūrisma stendu un novērošanas kameru uzstādīšana visā Grīziņkalna apkaimē. Tādējādi varētu panākt to, kas vietējiem iedzīvotājiem solīts daudzus gadus – drošāku dzīvošanu. Turklāt nomale, par kuru valda uzskats, ka tā ir bīstama, nekopta un pārslānīta ar vecām un nekoptām ēkām, varētu kļūt pievilcīga ne tikai vietējiem iedzīvotājiem, bet arī tūristiem.
Pozitīvs piemērs jau ir – Latgales priekšpilsētā tika līdz nepazīšanai atjaunota Mūrnieku iela, kas līdz tam bija unikāls, bet nesakopts objekts, kurš bija spējis saglabāt autentiskumu. Tagad rezultāts – 19. gadsimta beigu koka mazstāvu nami, bruģis un vēsturiskais apgaismojums – ļauj ne tikai vietējiem iedzīvotājiem dzīvot estētiskā vidē, bet vismaz treknajos gados stimulēja arī komercdarbības attīstību. Nelielajā, tikai 210 metru garajā ieliņā saradās uzņēmēji gluži kā senos laikos sīkamatnieki.
Līdzīgs rezultāts iecerēts arī Krāsotāju ielā. 2012. gadā Krāsotāju ielas 12. namā pirmajā stāvā jau vajadzētu atrasties tūrisma uzziņu centram, kurā tiks sniegta informācija par Grīziņkalna apkaimes tūrisma piedāvājumiem: apskates objektiem (ēkām, monumentiem, atpūtas vietām), izstaigājamiem maršrutiem un apkaimes vēsturi. Uzziņu centrs pildīs arī papildu funkciju – darbosies kā kompetences centrs, kas uzkrās informāciju par koka ēku renovāciju un tās metodēm. Būs paredzēta arī plaša telpa dažādu publisku pasākumu organizēšanai. Ēkas otrais stāvs tiks izmantots, lai tajā esošajās istabās izveidotu muzeja ekspozīcijas, kurās tiktu parādīta tipiska sadzīve koka ēkās no 1876. līdz 1991. gadam.
Ja nu tūristi nobīstas...
Te gan jāpiebilst – ja netiks sakopts Grīziņkalna parks, tad tūristi turp varēs doties tāpat kā uz Atēnu akropoli Grieķijā vai citiem laika zoba daļēji iznīcinātiem objektiem. Vismaz pašlaik Grīziņkalna parks ar tā vēsturiskajiem objektiem – tēlnieka Mārtiņa Šmalca šūnakmens skulptūru Lutausis vai 1974. gadā no saspridzinātā Staburaga šūnakmens veidoto pieminekli 1905. gada revolucionāriem – izskatās tik netīkami, ka negribas tur spert kāju. Vismaz pagaidām Rīgas dome nav atteikusies no ieceres sakārtot arī šos objektus, taču konkrēta lemšana notikšot vēlāk.