Arhīva ēka lieki nesilda gaisu

EFEKTĪVĀKĀ. Personāla dokumentu valsts arhīva ēkā Šampētera ielā glabātavu platība ir 3425 m2, un tajās glabājas 922 456 personāla dokumentu lietas no 1945. gada līdz mūsdienām. Dokumenti aktīvi tiek izmantoti Latvijas un citu valstu iedzīvotāju sociāli tiesisko pieprasījumu izpildē par darba stāžu, atalgojumu, mācībām u.c. jautājumiem. Vidēji gadā klientiem tiek sagatavotas un izsniegtas 5000 izziņas. Plāksnīti, kas apliecina, ka šī ir 2016. gada energoefektīvākā sabiedriskā ēka, piestiprina arhīva Saglabāšanas daļas vadītājs Guntis Brencāns © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Siltinot un veicot citus energoefektivitātes pasākumus 290 ēkās, valsts plāno tajās samazināt siltumenerģijas patēriņu par 30 procentiem un ietaupīt apmēram 3,3 miljonus eiro. Izmantojot Eiropas fondu līdzekļus (85 procentu apmērā no kopējām projekta izmaksām), uzlabos valsts īpašumā un lietošanās esošās ēkas.

Viena no ēkām, kas parāda, kā un cik var ietaupīt, renovējot padomju laikā būvētu ēku un pareizi un lietderīgi izmantojot siltumenerģiju un elektroenerģiju, ir Personāla dokumentu valsts arhīvs Šampēterī. Tā šogad atzīta par energoefektīvāko sabiedrisko ēku Latvijā. Renovācijas ieguvums: siltumenerģijas ietaupījums apkurei ir 80 procentu, samazinot energopatēriņu līdz 30 kWh/m2/gadā. Arhīva direktore Gita Gorbunova izstāsta, ka pēc renovācijas par apkuri jāmaksā apmēram 1000 eiro mēnesī, bet iepriekš bija visi 3000 eiro. Ēka vairāk atgādināja šķūni, nevis dokumentu glabātavu, jo tajā nebija piemērotu apstākļu dokumentu glabāšanai - glabātavu mikroklimats bija atkarīgs no apkures un ārējiem meteoroloģiskiem apstākļiem. VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) energoauditors Dzintars Grasmanis saka - arhīva ēka bija pateicīgs objekts, jo prasības dokumentu glabāšanai atšķiras no ēkām, kurās ik dienu uzturas daudz cilvēku un jānodrošina gaisa apmaiņa, apkure, dzesēšanas iekārtu darbība, apgaismojums, ir augsts karstā ūdens patēriņš u.tml. Tāpēc arhīva ēkā, kur dokumenti nav nedz jāapgaismo, nedz īpašā režīmā jāapsilda, energoefektivitāte ir augsta un tā atmaksāsies salīdzinoši īsā termiņā. Ja ēka būtu kultūras piemineklis, tad prasības būtu citas un izmaksas - lielākas. Lai renovācijā ieguldītie līdzekļi atmaksātos, vidējais termiņš ir 20-30 gadu.

UZZIŅAI

Šogad konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā tika organizēts sesto gadu. Konkursa 1. vietas ieguvēji:

• Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā - daudzdzīvokļu ēka Valmierā, Stacijas ielā 21;

• Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā; jaunbūve - daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Grostonas ielā 19;

• Energoefektīvākā industriālā ēka Latvijā - SIA Valpro industriālā ēka Valmierā, Linarda Laicena ielā 2;

• Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā - Personāla dokumentu valsts arhīva ēka Rīgā, Šampētera ielā 16.

Avots: Ekonomikas ministrija



Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais