Rīgas domē šodien tika svinīgi pieminēta 20.gadadiena, kopš darbu sāka pēckara periodā pirmā demokrātiski ievēlētā Rīgas pašvaldība.
Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) ielūguma Rātsnamā pulcējās bijušie un esošie pašvaldības deputāti un darbinieki, kā arī septiņi demokrātiski ievēlētie mēri - Andris Teikmanis, Māris Purgailis, Andris Bērziņš, Andris Ārgalis, Gundars Bojārs, Aivars Aksenoks un Jānis Birks.
Ušakovs svinīgā uzrunā norādīja, ka tajos laikos - pirms 20 gadiem - neesot vēl pat beidzis pamatskolu, tomēr šī laika ievērojamie notikumi labi iespiedušies viņa atmiņā. "Tad tika ielikts pamats demokrātiskām pašvaldībām un neatkarīgai valstij," teica Ušakovs.
Pirmais pēckara laikā demokrātiski ievēlētais mērs Teikmanis dalījās atmiņās, atgādinot par pirmajiem cīniņiem un vēlēšanām, kur uz 120 deputātu vietām pretendējuši 509 kandidāti. No 120 ievēlētajiem deputātiem 108 bijuši ar augstāko izglītību.
Pašvaldībai darāmā bijis daudz, piemēram, līdz galam jānoved daudzu dzīvojamo māju celtniecība, kā arī jārūpējas par to, lai cilvēki varētu samaksāt par siltumu - tā cena pieaugusi nevis par 5% vai 50%, bet gan piecas reizes.
Teikmanis stāstīja, ka arī bijis jāsāk atdot privātās rokās īpašumi, jārada jauni uzņēmumi, "palaista brīva" prese, dabūta arī savā pusē Rīgas milicija, kas palīdzējis neatkarības atjaunošanā.
Svinīgā pasākuma laikā visi mēri izteica savus novēlējumus pilsētai, aicinot tai augt un attīstīties. "Būs cītīgi jāstrādā," rezumēja Ušakovs.
1990.gada 4.maijā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Sākās neatkarīgās Latvijas valsts varas un pārvaldes struktūru reorganizācija, tostarp arī Rīgas pilsētas pārvaldes reforma.
Šo procesu aizsāka 1990.gada 15.februārī Augstākās padomes pieņemtie likumi par pagastu, rajonu un pilsētu pašvaldībām. Saskaņā ar šiem likumiem Tautas deputātu padome no sava vidus ievēlēja padomes priekšsēdētāju, viņa vietnieku un sekretāru.
Par Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju ievēlēja Latvijas Tautas Frontes pārstāvi Andri Teikmani. Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome Teikmaņa vadībā pieņēma lēmumu lietot pilsētas vēsturisko ģerboni un karogu, tādējādi simboliski atjaunojot pilsētas vēsturisko tradīciju pārmantojamību.
Vienlaicīgi notika milzīgas pārmaiņas pilsētas dzīvē un pašvaldības struktūrvienību darbā, kas bija saistītas ar īpašuma veidu maiņu un izmaiņām pilsētas budžeta veidošanā.
1992.gada 10.jūnija likums "Par galvaspilsētas Rīgas pašvaldību" kardināli mainīja pilsētas pārvaldes sistēmu. Par Rīgas augstāko lēmējinstitūciju kļuva Rīgas dome, kas sastāvēja no 60 deputātiem. 30 domniekus ievēlēja Rīgas pilsētas padome no sava sastāva, bet katra rajona padome - vēl piecus domniekus. Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes prezidijs un izpildu komiteja tika likvidēti, to vietā izveidojot pilsētas valdi 11 locekļu sastāvā. Par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēja Teikmani. Rajonu izpildu komiteju vietā izveidoja rajonu valdes, kuras vadīja rajonu izpilddirektori.
1993.gada 26.augustā Rīgas dome pieņēma lēmumu "Par Rīgas pašvaldības reformu", kurā ierosināja Saeimai izveidot Rīgā viena līmeņa pašvaldību ar vienu lēmējinstitūciju - Rīgas domi 60 domnieku sastāvā - un tai pakļautu izpildinstitūciju - Rīgas pilsētas valdi. 1994.gada 19.maijā Saeima pieņēma šādu likumu, saskaņā ar kuru 1994.gada 29.maijā pašvaldību vēlēšanās ievēlēja Rīgas domi.
Rīgā tika izveidota viena līmeņa pašvaldība - Rīgas dome ar 60 deputātiem. Par Rīgas domes priekšsēdētāju ievēlēja Māri Purgaili. Tika izveidotas 11 pastāvīgās komitejas. Izpildvaras funkcijas realizēja Rīgas domes izpilddirektors, kura vietnieki bija departamentu direktori. Rajonos pārvaldes funkcijas veica Rīgas domes ieceltas rajonu valdes, kuras vadīja direktori. Rajonu valdes struktūru veidoja sešas nodaļas, rajona komisijas un valdes komisijas, kā arī Rīgas domes pārvalžu un departamentu rajonu nodaļas.
1997.gada 9.martā notika pašvaldības vēlēšanas. Par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Bērziņš. 2000.gada 5.maijā Bērziņš tika apstiprināts par Ministru prezidentu, un jau 9.maijā par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Ārgalis.
Salīdzinot ar iepriekšējā sasaukuma domi, mainījās arī jaunās Rīgas domes struktūra. Dome no sava vidus ievēlēja priekšsēdētāju un divus viņa vietniekus. Mainījās Rīgas domes pastāvīgo komiteju skaits. Komiteju priekšsēdētāji veidoja Rīgas domes valdi. Rīgas dome algoja Rīgas pilsētas izpilddirektoru, kam bija pakļautas rajonu izpilddirekcijas un Rīgas domes Saimniecības nodaļa.
2001.gada 11.martā notika kārtējās pašvaldības vēlēšanas. Par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gundars Bojārs un par viņa vietniekiem Sergejs Dolgopolovs un Aivars Guntis Kreituss. Salīdzinot ar iepriekšējo sasaukuma domi, mainījās Rīgas domes pastāvīgo komiteju skaits. Rīgas domes valdes vietā tika izveidots Rīgas domes prezidijs.
2005.gada 12.martā notika kārtējās pašvaldības vēlēšanas. Par Rīgas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Aivars Aksenoks un par viņa vietniekiem Andris Ārgalis, Jānis Birks un Juris Lujāns.
2005.gada 30.augustā Rīgas dome nolēma apstiprināt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Jura Lujāna deputāta pilnvaru izbeigšanos pirms laika. 2005.gada 6.septembrī Rīgas dome par Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku ievēlēja Almeru Ludviku.
2007.gadā pēc "apvērsuma" un koalīcijas maiņas par domes priekšsēdētāju kļuva Jānis Birks.
2009.gada 6.jūnijā notika kārtējās pašvaldību vēlēšanas, un 1.jūlijā par domes priekšsēdētāju kļuva Nils Ušakovs, bet par viņa vietnieku ievēlēts Ainārs Šlesers.