Vīrietim, kura sievu un meitiņu uz gājēju pārejas Rīgā nobrauca trolejbuss, izmaksāta 300 eiro liela apdrošināšanas atlīdzība par sāpēm un garīgām ciešanām. Bērns nomira uz vietas, sieva – slimnīcā. Sāpes par viena tuvinieka zaudējumu tātad novērtētas ar 150 eiro.
Ja izrādītos, ka cietušajiem ilgāku laiku izmaksāta neatbilstīga kompensācija, šai tiesvedībai būtu būtiska nozīme. Tad nāktos atbildēt arī uz jautājumu, vai Latvijā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi ieviesti pareizi.
Pēc sievas un meitiņas nāves vīrietis vērsās pie uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) apdrošinātāja Gjensidige Baltic, kas RS apdrošina gan materiālos, gan morālos zaudējumus. Tagad abu pušu strīds turpinās par to, vai apdrošinātājs izmaksājis atlīdzību, pamatojoties uz spēkā neesošiem vai tomēr tobrīd vēl spēkā esošiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem. Kompensāciju apdrošinātājs izmaksājis maijā, bet decembrī MK noteikumus par spēkā neesošiem jau no to pieņemšanas brīža 2005. gada 21. maija atzina Satversmes tiesa.
Neatkarīgajai par šo lietu sarunājoties ar vairākiem juristiem, viņi neņēmās strikti apgalvot, ka morālā kompensācija ir izmaksāta, vadoties pēc spēkā neesošiem normatīvajiem aktiem. Šī neesot standarta lieta, uz kuru pilnībā attiecināt Eiropas Savienības (ES) tiesas spriedumu nevarot – saka vieni. Citi uzskata, ka var. ES tiesas spriedumam, uz ko atsaucas cietušā vīrieša pārstāvis, iespējamas dažādas interpretācijas, un acīmredzot tikai tiesa nolems, uz kādiem gadījumiem to var attiecināt. ES tiesa jau 2003. gadā nosprieda, ka ceļu satiksmes negadījumā cietušo ģimenes locekļu apdrošināšanas atlīdzības limits neatkarīgi no bojāgājušo skaita ir vienots visā Eiropas Savienībā un Latvijā nostiprināts OCTA likumā. Tie ir pieci miljoni eiro. Latvijā apdrošinātāji līdz šim izmantoja Ministru kabineta noteikumos noteikto limitu, kas par sāpēm un garīgām ciešanām apgādnieka (laulātā) nāves gadījumā bija 150 eiro.