CSP: Rīgā mīt 32% valsts iedzīvotāju

Rīgā vidējā mēneša darba samaksa salīdzinājumā ar 2013.gadu ir augusi par 50 eiro. Savukārt desmit gadu laikā darba samaksa ir palielinājusies par 394 eiro - 2004.gadā tā bija 239 eiro.

Tāpat, salīdzinot ar citām republikas pilsētām, Rīgā ir lielākais iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars - 32,1%. Centra rajonā, Vecpilsētā un Mežaparkā 49% iedzīvotāju ir augstākā izglītība, Vecāķos - 46%, Skanstē - 44% un Brasā - 44%.

CSP aplēses liecina, ka šā gada sākumā Rīgā dzīvoja 641 007 iedzīvotāji jeb 32% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. No tiem 358 000 bija sievietes, bet 283 000 - vīrieši.

Rīgā ir arī vislielākais iedzīvotāju blīvums - 2015.gada sākumā vienā kvadrātkilometrā dzīvoja 2109 iedzīvotāji, salīdzinoši Latvijā - vidēji 31 cilvēks uz vienu kvadrātkilometru.

No visiem Rīgas iedzīvotājiem 14,5% jeb 93 000 bija līdz darbspējas vecumam (14 gadi), 62,1% jeb 398 000 - darbspējas vecumā (15-61 gads) un 23,4% jeb 150 000 virs darbspējas vecuma (vecāki par 62 gadiem).

CSP arī apzinājusi, ka pērn gadā Rīgā piedzima 7514 mazuļi, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008.gada, kad piedzima 8272 bērni. No visiem jaundzimušajiem 3875 bija zēni un 3639 - meitenes. Rekordliels jaundzimušo skaits Rīgā bija 1986.gadā, kad piedzima 13 079 bērni.

2014.gadā mātes vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, bija vidēji 28,7 gadi, kas ir augstākais rādītājs starp republikas nozīmes pilsētām. Salīdzinājumam - Latvijā vidējais rādītājs ir 27,2 gadi.

Rīgā apdzīvotie mājokļi ir vidēji 49 gadus veci, un to vidējā platība ir 54 kvadrātmetri. 93% iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, savukārt 5% - individuālajās mājās.

Līdz 1918.gadam celtos mājokļos dzīvo 14% rīdzinieku, pirmskara Latvijas laikā būvētās mājās - 6%, 1946.-1990.gadā būvētās mājās - 72% un pēc 1990.gada būvētās mājās - 8%.

Lielākais līdz 1918.gadam uzcelto mājokļu īpatsvars ir Avotos (82% mājokļu celtas šajā laika periodā), Vecpilsētā (77%), Centra rajonā (68%), Kundziņsalā (65%) un Salās (65%).

Savukārt no 1919.gada līdz 1945.gadam celtās mājas koncentrējas Spilvē (75% mājokļu celtas šajā laikā), Mežaparkā (36%), Kleistos (33%), Torņakalnā (30%), Bieriņos (29%) un Buļļos (29%).

Lielākais līdz 1990.gadam celto mājokļu īpatsvars ir Ķengaragā (99%), Rumbulā (96%), Vecmīlgrāvī (96%), Iļģuciemā (94%) un Daugavgrīvā (94%).

Pēc 1990.gada būvētās mājas koncentrējas Dreiliņos (98% māju celtas pēc 1990.gada), Beberbeķos (50%), Atgāzenē (37%), Dārziņos (35%) un Skanstē (34%).