Lasmanes-Doroņinas mīlestības gājiens
«Cilvēki atnāca iedot ziedus. Vienkārši – bez lielām procesijām, bet no sirds. Es domāju, ka Latvijā vajadzētu būt daudz vairāk tādiem cilvēkiem kā Lidija Lasmane-Doroņina. Prasīju, no kurienes viņa ņem spēku, un Lasmanes kundze atbildēja, ka no visaugstākā – viņa ir dziļi ticīgs cilvēks. Domāju, ka katram cilvēkam ir iekšā tas spēks un izpratne, un gudrība. Gribētu, lai Latvijā ir vairāk tādu, kas dara, nevis meklē vainīgos vai sēž mājās un čato internetā, bet gan domā un rīkojas. Izjūtu vislielāko cieņu,» Ministru prezidente Laimdota Straujuma vakar sveica jubilāri Rīgā pie Brīvības pieminekļa, kur sakās jubilārei veltītais gājiens no Brīvības pieminekļa uz bijušo LPSR Valsts drošības komitejas ēku (Stūra māju).
Ministru prezidente Laimdota Straujuma piekrīt, ka, «neskatoties uz to, ko viņa ir pārcietusi, ir saglabāta ticība cilvēkiem, ticība dzīvei un enerģija, kas dzen uz priekšu, nevis skatās pagātnē». L. Straujuma uz gājiena atklāšanu bija saņēmusi personisku ielūgumu un bija pārsteigta par cilvēku pūli, kas ieradies sveikt Lidiju Lasmani-Doroņinu.
Vakar savu 90 gadu jubileju atzīmēja Lidija Lasmane-Doroņina – sieviete, kura padomju laikā pretojusies ikvienai netaisnībai, nevis klaji cīnoties pret to, bet gan vienkārši saglabājot patiesas dzīves vērtības un cilvēcību. L. LasmaniDoroņinu sveica gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma, gan citi sabiedrībā zināmi cilvēki un viņas atbalstītāji.
«Man ir svarīgi atrasties šeit Lasmanes kundzes dēļ, kura ir spējusi saglabāt savu cilvēcību visus apspiešanas gadus. Viņa to ir izturējusi, saglabājusi savu gaišumu un ir piemērs mums visiem, kuri pretojās padomju varai,» saka gājiena dalībnieks un Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs. «Viņa mani vienmēr iedvesmojusi. Pats neesmu te bijis padomju laikā un to visu izdzīvojis, bet cilvēks, kas to spējis un vēl paturējis cilvēcību un gaišumu ap sevi, ir apbrīnojams. Lasmanes kundze manā skatījumā ir svētā. Tāpat kā daudzi citi, kuri bija ieslodzījumā, kuri izcieta, bet paturēja savu pašcieņu. Gods viņiem. Un mums, kas šo laiku te neizdzīvoja, tie cilvēki ir vēl vairāk jāciena,» novēl V. Nollendorfs, kurš pats no Latvijas devās bēgļu gaitās uz Ameriku 1944. gadā kā jauns vīrietis, taču atgriezās tikai 1996. gadā jau «kā vecs cilvēks. Līdz ar to šis gājiens ir reizē mūsu sāpju un atbrīvošanās ceļš».
Gājienā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku. Pa ceļam uz LPSR Valsts drošības komitejas ēku jeb Stūra māju, kur norisinājās saruna Latvija un kolaboracionisms, gājiena dalībnieki nolika ziedus arī pie Gunāra Astras piemiņas plāksnes, lai godinātu latviešu brīvības cīnītāju, kurš iestājās pret padomju varu un tika notiesāts.