Centrālcietuma ieslodzīto rokās nonākuši slepeni dokumenti

© F64

Pagājušā gada vasarā Centrālcietuma ieslodzīto rokās nonākuši ierobežotas pieejamības informācija par citiem ieslodzītajiem. Šie dokumenti satur informāciju par pašu notiesāto, piemēram, pēc kādiem pantiem viņš ir tiesāts, kādas viņam ir sodāmības. Tas nozīmē, ka ieslodzīto vidē ir pieejama informācija, vai kāda no personām, kuru dati nokļuvuši ieslodzīto rokās, nav ziņojis par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, svētdien ziņoja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Dokumentos uzskaitīti notiesātā tuvinieki, viņu dzīves vietas adreses un psihologu sagatavoti notiesāto raksturojumi, tie ļauj uzzināt, kurš no biedriem ir sadarbojies ar policiju, bet kurš tiesāts par dzimumnoziegumiem. Kā norāda raidījums, tas ir ļoti rupjš personas datu aizsardzības noteikumu pārkāpums. Šādu ziņu nonākšana atklātībā ieslodzītajiem dzīvi cietumā var padarīt neciešamu.

Ieslodzījuma vietu pārvaldē atzīst, ka tik tiešām notiesāto personu dati ir nonākuši citu ieslodzīto rīcībā. Par to ir uzsākts kriminālprocess.

Noskaidrots, ka noplūdušos materiālus bija paredzēts iznīcināt. 2008. un 2009.gadā, apvienojot Matīsa un Centrālcietumu, mainīti darbinieku kabineti un vecās, neaktuālās ieslodzīto lietas sanestas vienā telpā. Kādā brīdī telpas applūdušas, tāpēc materiāli pārvietoti uz citu glabātuvi. Kurā brīdī dokumenti pazuduši un kā nonākuši pie notiesātajiem, šobrīd izmeklētāji noskaidro.

Saini ar 59 personu sodu izpildes un resocializācijas plāniem savā mantu skapītī atrada par smagiem noziegumiem notiesātais Valters Raumanis. No citiem ieslodzītajiem Raumanis savu atradumu paturēja noslēpumā, uzrakstīja iesniegumu prokuratūrai, bet pašus materiālus pēc trīs nedēļām nodeva izmeklētājiem.

"Tur ir sensitīva informācija iekšā par notiesātajiem. Negribēju izraisīt kaut kādas nesaskaņas, konfliktus notiesāto vidū. Nu, teiksim, varētu gadīties, ka kādam ir piemērots 60.pants, kurš ir ziņojis par tādu pašu vai smagāku noziedzīgu nodarījumu, ko viņš ir izdarījis. Protams, ja kāds notiesātais ir sniedzis informāciju par citiem, viņš, protams, nevēlas, lai šī informācija tiktu afišēta, arī tiesas sēdes šādos gadījumos ir bijušas slēgtas, savukārt kartītēs tas ir norādīts. Būtu, maigi izsakoties, nepatikšanas attiecīgajiem notiesātajiem. Kā arī tur bija notiesātie, kas bija tiesāti par pedofiliju," stāstīja Raumanis.

Vienu no mapītēm Raumanis tomēr nodevis personai, par kuru tā sagatavota. Arī šis ieslodzītais izmeklētājiem lūdzis izvērtēt, vai nav pamats uzsākt kriminālprocesu pret cietuma amatpersonām, un par pārkāpumu informējis Tiesībsargu. Īsi pēc tam viņš no īpašās Centrālcietuma nodaļas, kur sodu izcieš bijušās amatpersonas vai amatpersonu radinieki, pārcelts uz Jēkabpils cietumu. Formālais iemesls pārcelšanai bijis kāds piecus mēnešus vecs notikums.

Šis ieslodzītais no ieslodzījumu vietu pārvaldes par savu personas datu nonākšanu trešo personu rīcībā pieprasa morālā kaitējuma kompensāciju - 5000 eiro. Viņš uzskata, ka tāda pienākas ikvienam no dokumentos minētajām personām.

To, ka katram ieslodzītajam ir jāzina par nelikumībām ar viņa personas datiem, atzīst arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa. Sensitīvo datu nonākšana svešās rokās esot ļoti rupjš pārkāpums.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais