Garumzīmei jāatgriežas
Sarkanbaltsarkanā sirds virs «Ī» burta laikam gan uzskatāma par īslaicīgu kompromisu, kurš sasniegts sabiedrības kaujā ar Latvijas galvaspilsētas domi par uzrakstu RĪGA.
Tomēr Valsts valodas centrs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija diez vai samierināsies arī ar tik patriotisku krāsu salikumu, jo šīs institūcijas Rīgas burtu dizaina izmaiņas vērtē pēc likuma burta.
Sarkanbaltsarkanā sirds virs «Ī» burta laikam gan uzskatāma par īslaicīgu kompromisu, kurš sasniegts sabiedrības kaujā ar Latvijas galvaspilsētas domi par uzrakstu RĪGA. Tomēr Valsts valodas centrs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija diez vai samierināsies arī ar tik patriotisku krāsu salikumu, jo šīs institūcijas Rīgas burtu dizaina izmaiņas vērtē pēc likuma burta.
Valsts valodas centrs līdz nākamās nedēļas beigām gaida atbildi no Rīgas domes, lai varētu sodīt atbildīgo personu. Vakar neizklausījās, ka valodas speciālisti lolotu cerības saņemt skaidru un gaišu atbildi par to, kam piederējusi ideja simboliskajā Rīgas vārtu uzrakstā garumzīmi nomainīt ar sirsniņu. Arī Neatkarīgajai Rīgas domes Satiksmes departamentā uz jautājumu par idejas autoru un apstiprinātāju atbildēja nenoteikti – «mēs, departamentā...». Valsts valodas centrā informē, ka ir jānoskaidro atbildīgā persona, jo fizisko personu (piemēram, pašvaldību vai tās departamentu) par šādu rīcību sodīt nevar. Sods var būt vai nu brīdinājums, vai naudas sods no 35 līdz 140 eiro.
Iepriekš Satiksmes departamentā Neatkarīgajai atbildēja ar aizbildinājumu, ka sirsniņu pilsētas uzrakstā kā piederības zīmi izmanto, piemēram, Ņujorkā un Amsterdamā. Taču tur sirsniņa neaizvieto garumzīmi, tādējādi mainot vārda skanējumu. Sirds pretinieki tieši uz to norāda – ka garumzīmes trūkums rada nepieņemamus izkropļojumus attieksmē pret Valsts valodas likumā noteikto latviešu valodas statusu un tiesisko nihilismu pret intelektuālo īpašumu. Arī valodas sargi uzskata, ka garumzīmi sirds formas pieturzīme aizstāt nevar. Savukārt Latvijas Dizaineru savienība norādījusi, ka Rīgas burtu autora mākslinieka Valda Celma izstrādātā zīme ir autortiesību objekts, uz kuru attiecas autora intelektuālā īpašuma neatsavināmās personiskās tiesības. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija solījusi mēneša laikā izvērtēt saņemto priekšlikumu robežzīmei RĪGA noteikt valsts aizsargājama kultūrvēsturiska objekta statusu. Tas nozīmē, ka secinājumi būs zināmi, vēlākais, septembra beigās.
Šobrīd var rasties sajūta, ka Rīgas burtus izmanto kā savdabīgu Haidparku – vietu, kur paust uzskatus un protestēt. Maijā garumzīme ar pašvaldības svētību tikai nomainīta ar zilibalti krāsotu sirsniņu, vēlāk uz viena no galvaspilsētas uzrakstiem Rīgas karoga zilibaltās krāsas pārtapa par Ukrainas karoga krāsām – zilu un dzeltenu. Pirms dažām dienām uz Bauskas šosejas sirds ieguva sarkanbaltsarkanu krāsojumu. Kā vērojams sociālajos tīklos ievietotajos aculiecinieka attēlos – krāsojums bija paviršs. Toties nu burta «Ī» garumzīmes aizvietotāja ieguvusi akurātu krāsu salikumu. Vakar intervijā LNT raidījumā 900 sekundes N. Ušakovs skaidroja, ka sarkanbaltsarkani krāsotās sirsniņas uz Rīgas burtiem atradīsies līdz valsts svētkiem 18. novembrī. Pēc tam gaidāma kārtējā aptauja un idejas.
Jāatgādina, ka šajā gadsimtā jau notika batālijas par Rīgas burtiem. Tad, kad burti bija netīri, izdrupuši un dīvainu būvju aizsegti, profesionāļi nebūt nepacēla balsis, aizstāvot sava amata brāļa veidotās pilsētas robežzīmes augsto māksliniecisko kvalitāti utt. Piemēram, 2006. gadā vairs neeksistējošais laikraksts Rīgas Balss aprakstīja, kā pašvaldības atbildīgās personas atkratās no atbildības par pilsētas vizītkartes sakopšanu, vienu uzrakstu pat piedēvējot Garkalnes pašvaldībai. Vien Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides nodaļas vadītāja tolaik stāstīja, ka ar Rīgas burtiem ir nepieciešams labiekārtot apkārtējo vidi, uzstādīt apgaismojumu, atjaunot karogu mastus un pēc kādreizējās idejas pie burtiem vēl bija paredzēts laukums un pilsētas karte. Viss vēl nav īstenots.