Salīdzinājumā ar 2013. gada pirmo ceturksni šogad Rīgas brīvostā ir apstrādāts par 21,7% vairāk kravu. Pieaugums vērojams visos kravu segmentos: beramkravu segmentā par 17,8%, ģenerālkravu segmentā par 13,7%, lejamkravu segmentā par 36,3%.
Vienlaikus Rīgas osta arvien stabilāk nostiprinās Baltijas valstu lielākās ostas statusā. Vairāk par esošo situāciju informē Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.
– Ir noslēdzies gada pirmais ceturksnis, kas parāda, ka Rīgas osta atkal ir uz viļņa – pēc pagājušā gada sākuma visai pieticīgajiem kravu apgrozījuma apjomiem šogad pieaugums ir ievērojams. Kas mainījās pērn, un kā ir izdevies tik būtiski kāpināt apjomu šogad?
– Ar prieku jāatzīmē, ka Rīgas brīvostā atgriezies dinamisks kravu pieauguma process, kas iepriekšējā gadā bija nedaudz piebremzējies. To izraisīja fakts, ka Krievija ir veikusi milzīgas investīcijas savu ostu attīstībā, tai skaitā dzelzceļa un pievadceļu infrastruktūrā un jaunu termināļu izbūvē, kas būtiski uzlaboja konkurētspēju attiecībā pret Baltijas valstu ostām. Investīcijas infrastruktūrā notika praktiski visās Krievijas ostās, tostarp Kaļiņingradā, Ustjlugā, Primorskā, Pēterburgā, un likumsakarīgi, ka daļa kravu, kas iepriekš tika apkalpotas Baltijas valstu ostās, tika novirzītas uz Krievijas ostām.
Savukārt šogad redzam, ka Krievija kāpina energoresursu eksportu, tai skaitā naftas produktus un akmeņogles – līdz ar eksporta apjoma pieaugumu arī mūsu ostām darba ir vairāk.
– Vai Ukrainas notikumi ietekmē kravu pieaugumu Rīgas ostā?
– Jā, ģeopolitiskajiem notikumiem ir liela nozīmē, un faktiski šī ir mūsu iespēja, ko vajag izmantot. Piemēram, ļoti ierobežoti strādā Krimas ostas, līdz ar to daļa no šīm ostām paredzētājām kravām tagad nonāk Rīgas ostā.
Atzīmēšu, ka Rīgas brīvostas pārvalde ar savu stendu piedalīsies arī Rush Trans izstādē, kas 24. aprīlī tiks atklāta Maskavā. Rīgas brīvostu pārstāvēs arī tās pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Domājams, šīs izstādes ietvaros mums izdosies Rīgas ostai piesaistīt papildu kravas un uzrunāt jaunus kravu īpašniekus.
– Cik piesardzīgiem savos izteicienos jābūt mūsu politiķiem, lai mēs tiešām izmantotu iespēju, ko rada Ukrainas un Krievijas nesaskaņas?
– Ja mēs runājam par ostu, tad man ir jāsaka tā: tehnoloģijas vēl nav tā attīstījušās, lai vilciena vagoni lidotu pa gaisu. Tam ir nepieciešamas dzelzceļa sliedes, un mūsu valsts teritorijā tās vēsturiski kalpo galvenokārt kravu plūsmas nodrošināšanai starp Austrumiem un Rietumiem. Ja šodien kāds domā apturēt kravu plūsmu pa sliedēm, tad ar to mēs nocirtīsim paši sev kājas. Latvijai savu kravu faktiski nav – vien nedaudz koksnes un kūdras, tāpēc mūsu dzelzceļam un ostām ir jāturpina būt par pakalpojumu sniedzēju. Tranzīta nozarē ir nodarbināti desmitiem tūkstošu cilvēku, kam šis darbs ir vajadzīgs, vienlaikus tā ir ļoti nozīmīga mūsu ekonomikas sastāvdaļa, kas ik gadu Latvijai dod simtiem miljonu latu. Ja mēs šo nozari likvidēsim, ir jādomā, ko likt vietā!
Es nevaru noliegt pilsonisko nostāju, un tādai ir jābūt, taču mums ir jāsaprot, ka mēs esam daļa no Eiropas Savienības un esam tās ārējā robeža. Šajā jautājumā mums ir jādomā tāpat, kā domā tās ES valstis, kuras robežojas ar Krieviju.
– Taču ne jau tikai Ukrainas notikumi radījuši šo apjoma pieaugumu...
– Nebūt nē, bet sava ietekme tam ir. Analizējot, kādā sadaļā un kāpēc notiek straujš kāpums, redzam: lejamkravu segmentā pieaugums ir par 36,3%. Terminālis Naftimpeks strādāja un strādā ar pilnu slodzi, tātad šogad redzamo pieaugumu dod terminālis Man Tess, kas šobrīd pārkrauj galvenokārt dīzeļdegvielu, kas ir ostai izdevīgs produkts. Atzīmēšu, ka mēs rezervēti izturamies pret mazuta pārkraušanu, kas prasa speciālas tehnoloģijas. Ar to gribu pateikt, ka šobrīd Kundziņsalā izbūvētais cauruļvads un uzstādītās tehnoloģijas ļauj kvalitatīvi un droši apstrādāt dīzeļdegvielas kravas un kāpināt ostas kravu apgrozījumu.
Ģenerālkravu segmentā ļoti veiksmīgi strādā Baltijas konteineru terminālis, kas pratis izmantot iespēju, ko dod kravu pārvadājumi no Ķīnas uz Eiropu. Paskaidrošu, ka šo kravu īpašnieks apmaksā ne tikai pilno konteineru piegādi uz Eiropu, bet arī tukšo atgriešanu Ķīnā. Savukārt BCT izmanto šo iespēju un tukšos konteinerus piepilda ar zāģmateriāliem, kas no Krievijas tiek nogādāti Rīgā un tālāk eksportēti uz Ķīnu. Līdz ar to BCT teritorijā izveidota arī zāģmateriālu krautuve un palielinās apstrādāto kravu daudzums.
Jāpiemin arī Rīgas Universālais terminālis, ko pagājušajā gadā iegādājās japāņu loģistikas kompānija. Darbība kļūst arvien aktīvāka, un viņi ir nolēmuši apgūt papildu teritoriju. Tas Rīgas brīvostai dod pārliecību, ka japāņi veikuši ilgtermiņa investīciju – attīstīs šo termināli, un kravu apgrozījums tajā pieaugs.
Beramkravu segmentā pēc pagājušā gada krituma iepriekšējā līmenī atgriežas akmeņogļu kravas, un, cik man zināms, šā kravu sortimenta apstrādes līgumi uzņēmējam jau ir noslēgti pat piecu gadus uz priekšu. Jaudu pakāpeniski kāpina jaunais minerālmēslu pārkraušanas terminālis Riga Fertilizer Terminal, taču, runājot par minerālmēslu pārkraušanu, šobrīd mēs nevaram mehāniski summēt termināļa Alpha osta vēsturisko un Fertilizer plānoto apjomu, jo daļa kravu, ko līdz šim apstrādāja terminālis Alpha osta, tagad apstrādā paša Uralhim uzbūvētais Fertilizer terminālis.
Vienlaikus gribu pateikt, ka jaunās tehnoloģijas, kas uzstādītas Kundziņsalas termināļos, tai skaitā jau minētajā Fertilizer un Bulk termināļos, ir mūsdienīgas, drošas un efektīvas, kas uzlabo kravu apstrādes ātrumu. Bulk terminālis kāpina gan mālzemes, kas no Āfrikas tiek vesta uz Krieviju, gan sojas produktu apjomu. Lēšam, ka šogad varētu pārkraut pat miljonu tonnu sojas produktu.
Savu iespaidu atstājuši arī kuģošanai labvēlīgie laika apstākļi – šogad neaizsala nedz līcis, nedz jūra un mums nevajadzēja nodarbināt ledlauzi.
– Šogad palielinājušies arī pasažieru pārvadājumi regulārajā prāmju līnijā Rīga–Stokholma, taču samazinājies kruīzu pasažieru skaits. Kāds būtu jūsu komentārs?
– Pasažieru skaita pieaugums regulārajā prāmju līnijā nav lēcienveidīgs, bet gan solīti pa solītim. Šogad kopējais pasažieru skaita pieaugums ir 3,5%, kas nozīmē par gandrīz 5,5 tūkstošiem vairāk pasažieru. Kopumā šogad regulārajā līnijā pārvadāti jau nepilni 163 tūkstoši pasažieru. Liela daļa no tiem ir Rīgas viesi, kas izmanto mūsu pakalpojumus un atstāj naudu.
Runājot par kruīzu pasažieru skaita samazinājumu, – nav pamata satraukumam, jo Rīgu mazāk apmeklē lielie kruīzu kuģi, bet lielāku īpatsvaru sastāda ekskluzīvo kruīzu pasažieri. Tātad, kaut arī pasažieru skaits ir mazāks, Rīgā ierodas maksātspējīgāka publika. Tieši tas mums ir nepieciešams.
Turklāt, jāņem vērā, ka Rīgas osta kruīzu kuģiem ir ģeogrāfiski neizdevīga, jo, lai ienāktu Rīgā, kuģim no jūras caur līci un pa Daugavu tas prasa 8 stundas, līdz ar to tiek izjaukta kruīzu praksē pieņemtā tradīcija – pa dienu kuģi stāv pilsētās, bet pa nakti ceļo pa jūru uz nākamo pieturas vietu. Tāpēc lētākās kompānijas izvēlas citus galamērķus – Pēterburgu un Tallinu, kur ienākšana ostā prasa mazāk laika. Tāpat jāatceras, ka kruīziem ir izteikti sezonāls raksturs. Neskatoties uz iepriekš teikto, šogad Rīgā ienāks 59 kruīzu kuģi, kas apliecina, ka Rīga ir pievilcīgs tūrisma galamērķis.
– Valsts kontroles noliktais termiņš ieteikumu ieviešanai Rīgas brīvostā tuvojas beigām. Vai visi ieteikumi ir ieviesti?
– Ne pilnībā, jo dažu ieteikumu ieviešana nav vienas dienas darbs – dažs no ieteikumiem prasa pat ostas attīstības stratēģijas aktualizēšanu – patlaban pie tā tiek strādāts. Taču absolūti lielākā daļa no ieteikumiem jau ir ieviesta vai ir ieviešanas stadijā. Cik zināms, 14. maijā paplašinātajā Saeimas sēdē Valsts kontrole ziņos par Rīgas brīvostā veiktajām darbībām ieteikumu ieviešanā.
Es gribu pateikt tikai vienu: mēs esam ieinteresēti un atbildīgi, lai Rīgas brīvosta strādā atbilstoši tiesiskajai kārtībai. Visi valsts kontroles ieteikumi tika rūpīgi izskatīti valdes sēdēs, un par katru no tiem pieņemti atbilstoši lēmumi, ko gan valsts, gan pašvaldības valdes locekļi vienbalsīgi atbalstīja. Mums nebija domstarpību, taču atsevišķu valsts kontroles pārstāvju izteicieni par to, kāpēc vēl līdz šim brīdim nav atlaists Loginovs vai veiktas citas darbības, ir ļoti neprofesionāli un populistiski. Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt ostas kvalitatīvu darbību profesionāļu vadībā, kas nodrošinātu turpmāku ostas attīstību. Es saprotu, ka neviens nav neaizvietojams – nedz Loginovs, nedz Ameriks, nedz jebkurš cits. Taču pastāv zināma kārtība, kā tiek vērtēts amatpersonu darbs. Šeit nav vietas populistiskiem saukļiem, ir jāvērtē objektīvi un pēc būtības, nevis – patīk vai nepatīk.