Denacionalizēto namu īrniekiem pārcelšanās pabalstiem nepieciešami 15 miljoni latu

Denacionalizēto namu īrniekiem pārcelšanās pabalstiem 2014.gadā nepieciešami 15 miljoni latu, liecina Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta apkopotā informācija par iedzīvotājiem, kas reģistrēti rindā uz šo pabalstu.

Likums paredz, ka pārcelšanās pabalstu uz pusēm piešķir valsts un pašvaldība, tādējādi gan pašvaldībai, gan valstij šim nolūkam būtu jāparedz 7,5 miljoni latu. Tā kā valsts jau ceturto gadu līdzfinansējumu pārcelšanās pabalstiem vairs nepiešķir, šādus līdzekļus neparedz arī pašvaldība. Pēdējo reizi šie pabalsti izmaksāti 2009.gadā.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) norādīja, ka Rīgas dome nevar veikt arī daļēju pabalsta izmaksu, jo to neparedz likums.

Pašvaldības Dzīvokļu pārvalde turpina ik gadu likumā noteiktajā termiņā sniegt informāciju Ekonomikas ministrijai par reģistrēto pabalsta saņēmēju skaitu un piešķiramo summu, tomēr gadu no gada līdzfinansējums šim nolūkam tiek atteikts.

Šā gada jūnijā Mājokļu un vides departaments saņēmis pieprasījumu atkārtoti iesniegt informāciju par pārcelšanās pabalstiem, jo pirms vēlēšanām no atsevišķiem partijas "Vienotība" pārstāvjiem izskanējis, ka tie varētu tikt atjaunoti.

Septembrī departamenta pārstāvji atkārtoti vērsušies ministrijā ar jautājumu, vai likumā par valsts 2014.gada budžetu šiem pabalstiem plānota kāda summa, bet saņemta atbilde, ka arī šogad šim nolūkam nauda tomēr netiks paredzēta.

Uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var pretendēt ģimenes, kuru ienākumi nepārsniedz 200 latu uz vienu cilvēku un kuras dzīvo denacionalizētajās vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajās mājās un ir lietojušas tajās dzīvojamo telpu līdz īpašuma tiesību atjaunošanai.

Joprojām ir spēkā Ministru kabineta 2007.gadā pieņemtie noteikumi par kārtību, kādā valsts piedalās dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta finansiālajā nodrošināšanā. Tie paredz, ka pašvaldībai katru gadu līdz 1.martam jāiesniedz Ekonomikas ministrijā informācija par to personu skaitu, kas reģistrētas pabalsta saņemšanai, un jānosauc pabalstu izmaksai nepieciešamā finansējuma apjoms.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais