Latvenergo energoapgādes avoti Rīgai un Latvijai

Ko mums nozīmē Rīga? Emocionāli – ikviens Latvenergo darbinieks patiesi mīl savu skaisto galvaspilsētu. Pragmatiski – šeit atrodas skaitliski visvairāk mūsu klientu, tajā skaitā objekti ar milzīgu stratēģisku nozīmi visai valstij, tādēļ Rīgas kā klienta loma mums ir nepārvērtējami svarīga.

Ko Latvenergo nozīmē Rīgai? Sen zināma ir patiesība, ka ikvienai pilsētai svarīgākais faktors ir tās attīstība – ne velti pazīstam teicienu, ka Rīga nekad nebūs gatava. Savukārt tieši enerģētika bieži vies ir viens no pašiem būtiskākajiem aspektiem, kas jebkurā ekonomikā nosaka jaunas attīstības iespējas.

Tādēļ Rīgas un a/s Latvenergo veiksmīga sadarbība mums visiem ir ļoti nozīmīga, un mūsu investīcijas pilsētas infrastruktūrā kalpo kā sava veida garants veiksmīgai attīstībai arī turpmāk.

Elektroenerģijas ražošana

Rīgas un tās tuvākās apkārtnes vajadzībām elektrību galvenokārt iegūst Rīgas termoelektrostacijās (RTEC) un Rīgas hidroelektrostacijā (RHES). Visas šīs ražotnes pastāvīgi rūpējas par enerģētisko iekārtu uzturēšanu ekspluatācijas kārtībā un veic nokalpojušo iekārtu savlaicīgu nomaiņu rekonstrukciju gaitā. Tirgus apstākļos ir būtiski, ka ražot elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu spēj arī viena no modernākajām ražotnēm Eiropā – Rīgas TEC2. Šobrīd noslēgumam tuvojas TEC2 otrās kārtas rekonstrukcija, un jāuzsver, ka šo darbu laikā mums bijusi veiksmīga sadarbība ar Rīgas domes atbildīgajiem dienestiem lielgabarīta un smagu iekārtu kravu nogādāšanā objektos.

Pārvade

Rīgas elektroapgādes nodrošinājuma pamats ir 330 kilovoltu (kV) elektrotīkls. Elektroenerģijas piegāde Rīgai notiek pa četrām 330 kV līnijām: Rīgas HES – Bišuciems, Jelgava – Bišuciems, Salaspils – Rīgas TEC2, Bišuciems – Imanta, kā arī pa 110 kV elektrotīkliem. Elektroenerģijas pārvades tīklu būvniecību un ekspluatāciju Rīgas pilsētā nodrošina

a/s Latvijas elektriskie tīkli. Rīgas pilsētā un priekšpilsētā ir izvietota daļa Latvijas pārvades tīkla objektu: sešas 330 kV, divdesmit četras 110/6–20 kV transformatoru apakšstacijas, kas kalpo par saiti ar sadales tīkliem. Rīgas teritoriju šķērso 70 km 330 kV līniju un 250 km 110 kV augstsprieguma elektropārvades līniju.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, izprotot energoapgādes vajadzības, vienmēr ļoti konstruktīvi sadarbojies ar Latvenergo koncernu, kad bijusi nepieciešamība zemes rezervēšanai pārvades tīkla objektiem. Līdz ar Rīgas pilsētas teritoriju attīstību turpinās arī infrastruktūras attīstība sagaidāmajam elektroenerģijas patēriņa pieaugumam, tādēļ jau tagad tiek apzināta jaunu transformatoru apakšstaciju nepieciešamība Kundziņsalā un Skanstē.

Atbilstoši Rīgas 330–110 kV elektroapgādes perspektīvajai shēmai, šogad tiks pabeigta Baltijā pirmā 330 kV sprieguma kabeļu līnija Rīgas TEC 1 – Imanta izbūve, un tas ļaus saslēgt 330 kV loku apkārt Rīgai, tā izveidojot visdrošāko iespējamo lielo pilsētu elektroapgādes shēmu. Par sekmīgu sadarbību projektos 110 kV tīklā liecina bijušās 110 kV gaisvadu līnijas pārbūve par kabeļu līniju zem Daugavas no Mīlgrāvja līdz Bolderājai, kad šādi tika atbrīvota līnijas balstu aizņemtā teritorija un atvieglota kuģu ieeja Rīgas ostā. Šis ir viens no lieliem un nozīmīgiem projektiem, kas liecina par abpusēji veiksmīgu sadarbību ar Rīgas domi.

Sadale

Par nepārtrauktu, kvalitatīvu un drošu elektroenerģijas piegādi Rīgai rūpējas sadales tīkla operators a/s Sadales tīkls. Galvaspilsētā un tās priekšpilsētā ir izvietoti sadales tīkla objekti: 26 augstsprieguma apakšstacijas (110/6–20 kV), kas kalpo par saiti ar pārvades tīklu, 2,26 tūkstoši transformatoru apakšstaciju (6–20/0,4 kV ) ar kopējo uzstādīto jaudu 1,4 gigavoltampēri, 2,3 tūkstoši kilometru vidsprieguma elektropārvades līniju (no tiem 99,4% kabeļos) un 2,5 tūkstoši kilometru zemsprieguma elektropārvades līniju (no tiem 90,7% kabeļos).

Sadarbībā ar Rīgas domes struktūrvienībām iepriekšējos trijos gados a/s Sadales tīkl ir īstenojusi trīs 110/10 kV apakšstaciju Torņakalns, Bišuciems, Bastejkalns un sadales punktu rekonstrukciju Ķengaragā un Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas rajonā. Vēl trīs šādas apakšstacijas un divi sadales punkti 2013. gadā ir būvniecības un rekonstrukcijas procesā. Šie uzlabojumi kopumā samazina elektroenerģijas zudumus elektriskajos tīklos Rīgā un samazina ekspluatācijas izdevumus, kā arī pastiprina elektrotīklu jauniem pieslēgumiem.

Rīgā ir veikti apjomīgi 10/0,4 kV elektrotīklu rekonstrukcijas darbi, nomainot un izbūvējot aptuveni 200 km kabeļu līniju, uzstādot 18 transformatorusapakšstaciju, rekonstruējot deviņus iebūvētos transformatora punktus.

Atbilstoši Rīgas attīstības plānam a/s Sadales tīkls ciešā sadarbībā ar pilsētas domi ir veikusi elektroapgādes tīkla rekonstrukciju. Lai uzlabotu galvaspilsētas iedzīvotāju energoapgādi, aizvadītajos trīs gados a/s Sadales tīkls elektrotīkla rekonstrukcijai un attīstībai ik gadu investējusi četrus līdz astoņus miljonus latu. 2010 . gadā notikusi tehniski novecojušo kabeļu maiņa no apakšstacijas Iļģuciems līdz sadales punktam Dzirciema ielas rajonā, Rēznas, Maskavas un Fridriķa ielu rajonā, kā arī Šķirotavas cietuma elektroapgādes rekonstrukcija Gaigalas, Kaņepju, Mežrozīšu un Gobas ielās. 2011 . gadā notika esošā 10/0,4 kV elektroapgādes tīkla rekonstrukcija Tallinas, Zvaigžņu, Alauksta, A. Čaka un Vārnu ielu rajonā, Pērnavas, A. Čaka, Zemitāna, Sapieru, Rūdolfa un Zvaigžņu ielu rajonā, Brīvības, Pērnavas, K. Barona, Senču un Indrānu ielu rajonā, Tilta, Priežu, Sīmaņa, Patversmes un Āžu ielu rajonā, Peldu, Torņa, K. Valdemāra, Muitas ielas, Raiņa un Kronvalda bulvāra un Doma laukuma rajonā.

2007. gadā notika 110/10 kV apakšstacijas Zunda ieslēgšana 10 kV tīklā Daugavgrīvas ielas rajonā, zemsprieguma tīkla rekonstrukcija un uzskaišu sakārtošana Cēsu ielas rajonā, Antonijas, J. Alunāna un A. Pumpura ielu rajonā, Robežu un Adulienas ielu rajonā, 10/0,4 kV apakšstacijas uzstādīšana Bauskas un Gulbju ielu rajonā, 10/0,4 kV tīkla rekonstrukcija Kalnciema, Kukšu un Ventspils ielu rajonā.

Rīgas vēsturiskā centra dzīvojamajās mājās ir veikta elektroenerģijas uzskaišu sakārtošana, mainot atsevišķās dzīvojamās mājās tehniski novecojušo 3x220 V sprieguma tīklu pret mūsdienām atbilstošu 230/400 V spriegumu, lai klienti varētu ērti izmantot mūsdienīgas, daudz jaudīgākas elektroierīces.

Rīgas Enerģētikas aģentūra Rīgā ir organizējusi arī vairākus būtiskus Latvijas mēroga un starptautiskus pasākumus elektriskā transporta attīstībai, kas nākotnē veicinās Latvijas tautsaimniecības transporta un enerģētikas nozaru attīstību.

Siltumapgāde

Kā zināms, centralizēta siltumapgāde kopumā ir visizdevīgākais risinājums, tādēļ Rīgā 75% siltumenerģijas patērētāju izmanto šīs iespējas. Priekšrocības ir zemākas enerģijas ražošanas izmaksas un augstākā kurināmā izmantošanas efektivitāte, izmantojot koģenerācijas procesu. Centralizētā sistēmā ir iespēja dažādot kurināmā veidus (dabasgāze, biokurināmais), papildus palielinot siltumapgādes drošumu.

Rīgas pilsēta ir veicinājusi energoefektivitātes uzlabošanu gan enerģijas ražotnēs un tīklos, gan patēriņa objektos.

Siltumapgādes drošumu ietekmē optimālas jaudas un skaita siltuma avotu pieslēgumi siltumtīkliem un šo tīklu racionāls slēgums. A/s Rīgas siltums kuras lielākais akcionārs ir Rīgas dome, papildus lielajām iekārtām tagad izmanto arī vairākas jaunas biokurināmā enerģētiskās iekārtas. Kopš 2010. gada ir ieviestas jaunas iekārtas ar kopējo jaudu 60 MW. Rīgas pilsēta ir sasniegusi 4% biokurināmā izmantošanas īpatsvaru, attiecīgi samazinot nepieciešamās izmešu kvotas. Ieviešot un uzturot kārtībā modernas kurināmā sadedzināšanas tehnoloģijas un dūmgāzu attīrīšanas iekārtas, ir panākts zems izmešu līmenis.

Moderna automātika nodrošina operatīvu reakciju uz siltumenerģijas patēriņa izmaiņām un siltumapgādes sistēmas darbības stabilitāti. Trīsdesmit piecu jaunu pieslēgto objektu siltuma slodze 2011./2012. gada finanšu periodā kopumā sasniedza 20 MW. Šajā periodā Rīgā ir nomainīti un no jauna izbūvēti 12,6 km siltumtīklu, tajā skaitā 11 km, izmantojot rūpnieciski izolētus cauruļvadus. Ir veikta nepieciešamā ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu tehniskā apkope.

Rīgas pilsētas siltumapgādes efektivitāte uzlabojas. Siltumenerģijas zudumu līmenis siltumtīklos ir samazināts līdz apmēram 13%. 2011./2012. gada finanšu periodā vidējā dabasgāzes cena palielinājās par 26%, taču siltuma cena šajā periodā palielinājusies vidēji par 15% un sasniedza 42,2 Ls/MWh. Savukārt 2013. gada pirmajā pusē siltuma tarifs Rīgā vidēji bija 42,6 Ls/MWh. Tas bija par 3% zemāks nekā Tallinā un par 25% zemāks nekā Viļņā.

Rīgas domes palīdzība namīpašumu apsaimniekošanā izpaužas arī ēku siltināšanas jautājumu risināšanā, kur aktīvi strādājusi Rīgas Enerģētikas aģentūra. 2012. gadā Rīgā ir paaugstināta energoefektivitāte vairāk nekā 120 ēkām, tās nosiltinot un veicot citus kompleksos energoefektivitātes pasākumus. Rīgas dome 2013. gadā iedzīvotājiem apmaksā 80 procentus no energoaudita izmaksām, kā arī citādi veicina siltumapgādes jautājumu risinājumus.