Iepazīstoties ar statistikas datiem par mājām, kurās veic renovāciju, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, var secināt, ka citās pilsētās par siltuma taupīšanu uztraucas vairāk nekā Bauskā, vēsta "bauskasdzive.lv".
6. janvārī noslēdzās daudzdzīvokļu dzīvojamā nama Liepājā, Klaipēdas ielā 84, renovācija. Šī projekta īstenošanai tikai piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums 62 089,95 latu apmērā. Viens no interesantākajiem faktiem ir šīs ēkas siltumenerģijas patēriņš pirms renovācijas - 113,63 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā (kw/m2). Mājas iedzīvotāji Jēkabpilī, kuri pirmie Zemgalē pieteicās uz šo finansējumu, arī patērēja līdzīgu apjomu siltuma.
Iegūstot šos datus, "bauskasdzive.lv" mēģināja uzzināt, cik daudz siltuma izlieto Bauskas mājas. SIA «Bauskas siltums» ekonomistam Gatim Balodim bija sagatavoti dati par ēkām, kuras apsaimnieko SIA «Bauskas namsaimnieks». Izrādās, ka mājas Liepājā un Jēkabpilī, Bauskā būtu pozitīvas rekordistes pēc to siltuma patēriņa. Pats mazākais siltuma patēriņš pēdējos trīs gados ir bijis Dārza ielā 26/2 - apmēram 116 kw/m2. 2008. un 2009. gada apkures sezonā rekordiste bija Dārza ielas 13. māja - 195,92 kw/m2.
Vidējais patēriņš 2008. un 2009. gada apkures sezonā bija 141,39 kw/m2. Pie šādiem datiem jau minēto ēku iemītnieki, kuri lēmuši veikt siltināšanas pasākumus, nemaz nebūtu tik ilgi gaidījuši. Jāuzsver, ka 2008. un 2009. gada apkures sezonā vidējais patēriņš ir samazinājies apmēram par 4 kw/m2. Iemesls var būt ne tikai siltāka ziema, bet arī Uzvaras ielā 9 un Salātu ielā 8 veiktie apkures sistēmas darbi, kas šīm ēkām ir samazinājuši siltuma patēriņu par 20 un 9 kw/m2.
Ja Dārza ielas 13. mājai izdotos pēc pilnas renovācijas ietaupīt vismaz pusi, tas būtu apmēram 50 santīmu uz kvadrātmetru mēnesī. Pašreizējā situācijā kredīta maksājumi ir apmēram 20 latu mēnesī. Par šiem darbiem tiktu iegūts komforts, atrisinātas daudzas mājas problēmas, nebūtu uztraukumu par apkures sistēmas iespējamiem remontiem, varētu regulēt siltuma līmeni un, iespējams, arī maksājumus katrā dzīvoklī atsevišķi, samazinātos apsaimniekošanas maksa. Bet par to, vai tas ir riska vērts, katram jālemj pašam.